Atpakaļ

.DOC versija izdrukai

21., 22., 23. septembris - rudens ekvinokcija

(Dari ko darīdams – apdomā labi.)


Palūkosimies apkārt – ko mēs tagad redzam.


Runājot par cienījamu mūziķi, radio balsis mums pauž, ka viņai esot bijis “meitiņas piedzimšanai veltītais karjeras brīvais gads”.

Psiholoģe radio ēterā pauž, ka “paaudžu konflikts – tas ir normāli”.

“Nodarbinātības aģentūra” rīko lielīšanās kursus – “kā, konkurences spēju paaugstināšanai, sevi pasniegt darba tirgū.”

Par tīrību cīnās cūkmens.

Tiekam aicināti uz kino un piano mānijām.

Reklāma saka – “aizej uz skolu pazīmēties” un – “mans draugs ir Bandīts”.

TV reklāmas, jau kuro gadu reklamējot sieviešu intīmās higiēnas preces, stabili translē savu demogrāfiskās bremzēšanas programmas daļu.

Kultūras darbinieki apspriež mūzikas festivālā dzirdētus ar metamo kauliņu sacerētus skaņdarbus.

Žurnālistiem neesot tiesību nodarboties ar pašcenzūru (tas ir - paškontroli).

Vieni zinātnieki redz sasilšanu tur, kur citi saskata ledus laikmeta sākšanos.

Svirskis, pļāpājot par relaksāciju un gremdēšanos savās sajūtās, to sauc par meditāciju, kas ir tam tieši pretējā parādība – koncentrēšanās uz attālināšanos no pasaulīgā, savām domām un sajūtām uz pārpasaulīgā, pārlaicīgā, bezformas vērošanu – pilnīgu savu personisko sajūtu zaudēšanu. Pārpratums un meli par pārpratumu sauc Īstumu. Viltvārža sekotājs profanē to, kā viņam nav un par to saņem sajūsmināto profānu aplausus. Visbeidzot viņiem tiek ieteikti mediumismu veicinoši elpošanas vingrinājumi.

Dziednieks Puksts vēsta, ka plaušu emocija esot skumjas.

Plaušas un sirds ir divi Cilvēka Debesu daļas orgāni. Plaušas ir Īstenība, bet sirds ir Mīlestība. Debesīs nav vietas skumjām. Plaušas Cilvēku līdzsvaro un ceļ lidojumam. Pamēģiniet paši. Izejiet rīta agrumā pie upes, saullēktā iebrieniet pļavā un ievelciet pilnu krūti spirgta rīta gaisa. Jūs sajutīsiet brīvības, lidojuma un dzīves prieka jūsmu!

Ja ieklausās šī dziednieka stāstā, tad saprotam, ka Cilvēka organisms viņam ir tikai regulāri regulējama elektromehāniska mašīna, kurā pa vienu galu iet iekšā, bet pa otru nāk ārā. Mašīnas labai darbībai jāievēro darba apstākļu, lietošanas un regulācijas priekšraksti. Klausoties dziednieka vēstījumu, mēs tajā neatrodam norādes uz Cilvēka dvēseles un Gara klātbūtni, uz kādām ietekmēm no to puses. Vēl vairāk – viņš noliedz pat Kultūras radītu dzīves apstākļu un sen zināmas dažādu tautu fizioloģiskās atšķirības esamību. Viņa priekšā stāv unificēta elektromehāniska mašīna, unificēta apkopes

instrukcija

un unificēts individuālo bojājumu novēršanas darba rīku komplekts.

Šis Puksts izliekas nezinām, ka Austrumi (arī medicīnā) stingri glabā savus noslēpumus aiz bieza raibu nieku pārsega, bet šarlatānu Austrumos ir vairāk, kā citur pasaulē.

Šogad Latvijā pie atklāta šamanisma un buršanas ievirzīšanas dzīves normas kārtā nopietni ķērusies arī televīzija.

2012.gada 22.septembrī, Saules kauju piesaucot, tika svinēti “svētki” – “Baltu vienības diena”.

Te nu esam.

Tā tagad dzīvojam.


***


22.septembris ir rudens ekvinokcija – astronomisks notikums, kurš iezīmē “tumsas uzvaru” – laiku, kad diena kļūst īsāka par nakti.

Palūkosimies, kā uz to raugās pasaules Garīgā Kultūra – tās Garīgie Avoti.

Pasauli uztur Dabiskā Kārtība. Dabiskās Kārtības Normu sistēma iezīmē Evolūcijas ceļu, pa kuru to virza Vienotā Realitāte. Vienotā Realitāte ir visu Realitāšu sintēze. Vienotās Realitātes līdzsvara ass ir Īstenība. Īstenības projekcija apziņā ir Patiesība. Darbības mērķis nosaka labo, pareizo un derīgo.

Ne vairāk un ne mazāk. Ne pa labi, ne pa kreisi. Ir tas, kas Ir un tikai tā, kā tas ir, neskatoties uz to, kā tas mums patīk. Esot saskaņā ar to, kas Ir, mēs ESAM. Atkāpjoties no tā vai oponējot tam, kas Ir, mēs beidzam būt. Tā vienkārši notiek, neņemot vērā mūsu domas par to, kā mēs jūtamies, kad tas notiek un kā kam mūsuprāt būtu jābūt. Mūsu izvēle ir tikai vienā – būt vai nebūt – iekļauties vai oponēt.

Dabiskā Kārtība nosaka Gaismas un tumsas eksistenci, to vietas, ritmus un darbības saturu. Gaisma rada. Tumsa noārda vai sedz noslēpumā turamo un Cilvēkam neaizskaramo. Dabiskajā Kārtībā – tās Normu sistēmā katram ir sava vieta, tās nodrošinājums caur viņa darīto darbu. Normā visi ir nodrošināti ar darbu – ja ir būtne, tad tās esamība līdzi nes tai darāmā darba daudzumu. (Bezdarbs ir apzinātas un mērķtiecīgas darba apturēšanas – bremzēšanas sekas. Bezdarbs ir pretdabisks – mākslīgi radīts noziedzīgs stāvoklis, kuru uztur tumsas būtnes.)

Dabiskās Kārtības Normu un ritmu (Dabas procesu kārtības, harmonijas un mainības) ievērošana Cilvēka dzīvē ienes dzīves pūliņu rezultativitāti, auglību, darbības saprātīgumu un gala rezultāta labdabību. Attālināšanās no tiem ir iegrimšana dzīves bezjēgā un iznīcībā.

Tie spēki, kuri caur folkloras iedzīvināšanas kustību Latvijā atdzemdina maģiju un buršanas prakses, 22. septembri svin kā “Baltu vienības dienu”. Maģijā ir pieņemts un pašsaprotams slēpties un maskēties, maldināt, mānīties, likt upuriem domāt vienu, lai paši, darot citu, izmantotu apmānīto neziņu.

Dabiskā Kārtība nosaka, ka Cilvēka vieta ir Gaismā. Tie, kuri pārkāpj Tumsas robežu, pārstāj būt Cilvēki. Normu Sistēma tādos apvēršas otrādi, satura un formas lomas mainās vietām, vārdi nes pretējos jēdzienus vai zaudē savu saturu – runa kļūst tukša. Tādiem zūd Vienotā Realitāte un viņi noliedz Īstenības esamību, bet vienojas par katra subjektīvās patiesības prioritāti un tās tiesībām uz rīcības cēlonību.


***


            Pievēršoties Gaismai – pasaules Garīgās Kultūras tradīcijai, tās Garīgie Avoti iezīmē majestātiskos Īsidas un Ozirisa tēlus. Mūsdienu eiropieši saka: “Oziriss”, kaut gan Ēģiptē, no kurienes ir ņemts šis vārds, un vēlāk arī visā Antīkajā Eiropā šo Saules vaigu pazina ar vārdu Āsaris. Tā šajā rakstā Sauli sauksim arī mēs.

           

Tātad, ir Īsida un Āsaris.

           

Īsida ir Tīrā (šķīstā, nevainīgā) visa Dzīvā, Cilvēku un Dievu – Dabas Māte, sava vīra Saules Dieva Āsara māte – māsa – sieva, kuru baznīca vēlāk pieņēma par savu Dievmāti Mariju, tāpat kā Trīsvienīgo Sauli par savu Dieva Tēva, Dēla un Svētā Gara trīsvienību.

Īsidas vārds nozīmē Iemiesotā  Gudrība, kas tādā veidā ir auglība visplašākajā nozīmē. Godājot Īsidu, uzturam auglību savā zemē, tautā, darbā un saprātīgumu dzīvē. Kā tādu, Īsidu pazīst arī ar Sofijas vārdu, kuru kā savu Daiļo Dāmu apdziedāja viduslaiku trubadūri. Sofija ir augsti godināta visās zemēs, tautās un kultūrās. Arī vēlāko laiku kristīgajā Eiropā Sofijai veltītas daudzas slavenas sakrālās celtnes.

            Katrā tautā un kultūrā Dievu Māti – Universālo Dabu pazina un godināja tajā tēlā un vārdā, kāds bija vislabāk saprotams tā laika un vietas Cilvēkiem. Šodienas Eiropā mēs varam uzlūkot Īsidu Dievmātes Marijas veidolā.

           

Saulei ir treji veidi – Dzīvība, Gaisma un Siltums. Tie atdzīvina trejas pasaules – Garīgo, intelektuālo un materiālo. Tādā kārtā “Mitra” ir Dzīvība – Dievs Tēvs, helēņu un eseju “Kristus” ir Gaisma – Dievs Dēls, bet “Āsaris” ir “Kristus” Sirds Siltums – Dievs Svētais Gars.

Tāpēc “Āsaris” ir auglību uzturošais un veicinošais Saules Siltums, kuru jūt visi, pat Garīgi un intelektuāli aklie. Intelektuālā Saule ir tas, ko mēs varētu saukt par Dzīvības Mīļsirsnību. Tikai tāds un tādā veidā dzīvojošs intelekts – tāda intelekta darbība un pielietojums ir auglīgs un svētīgs. Visi citi intelektuālie pūliņi ir postoši. Saules atnākšana ir prieka un auglības sagaidīšanas līksme, bet Saules aiziešana ir bēdu dienu un nelaimju laika sākums. Āsara nozīme pieaug virzienā no dienvidiem uz ziemeļiem. Tāpēc Ziemeļeiropas Druīdiskajā Kultūrā tika augsti vērtētas, cienītas un godātas “Mitras” veltes – Gaisma un Siltums – “Kristus” un “Āsaris”.


Mitras dzimšanas diena ir Ziemas Saulgrieži, kuros tas dzimst zemes dzīvniecisko instinktu – zodiaka materiālo enerģiju darbības laukā – tumsības ielenkumā. Mitras nākšana pasaulē ienesa arī Kristus un Āsara atdzimšanu. Romieši, sakārtojot savu svētku tabulu, šos svētkus unificēja vienā un piesaistīja tos 25. decembrim. Ar to romieši atzina viena veseluma – Mitras – Kristus – Āsara trejādību un atcēla iespējamās domstarpības šo treju reliģiju telpā. Tā šo tradīciju ir pieņēmusi baznīca un turpina līdz šai dienai savos ziemassvētkos, godināt kā Kristu arī viņa Tēvu Mitru un Svēto Garu – Āsari.

Āsara simbols ir “vienmēr nomodā esošā atvērtā klātbūtnes acs”. Āsaris līdzcietīgi, līdzjūtīgi un mīloši ir ar katru trūkumcietēju un nesavtīgi apdāvina viņu. Mitras “Sirds asinis” ir pār zemi izlietā Dzīvība, bet Āsara “asarojošā acs” (Kristus liesmojošā Sirds) ir klātbūtnes siltums, jūtība un atsaucība. Ūdens piliens – asara izslāpušajam nes Garīgo, dvēselisko un fizisko Dzīvību un tīrību.


Senatnē “Cilvēku gadā” bija 360 dienas. 5 no 365 kosmiskajām dienām Universālā Apziņa ņēma sev un katrā no tām dzima Universālā Saprāta un Universālās Gudrības bērni – māsas un brāļi. Āsaris dzimst pirmais, bet Īsida ceturtā. Vēl līdz šai dienai baznīca Dievmātes dzimšanas dienu svin rudenī. Kristus kā tāds “nedzimst”, jo ir “sava Tēva parādīšanās veidols”. Tēvu – Dzīvību nevar redzēt citādi, kā vien caur Gaismu – labdabīgi sakārtoto domu radošo darbību kosmiskajos un cilvēciskajos mērogos.

Kā trešais dzimst Tīfons – tumsas un iznīcības valdnieks. Tīfons parādās cūkas un krokodila hibrīda veidolā. Krokodils simbolizē augstprātību un lepnību, bet cūka nekaunību un skaudību. Augstprātība, lepnība, nekaunība un skaudība (raksturīgākās latvieša īpašības) ir Gudrības – Gara Gaismas un ražības iznīcinātāji.


Tīfons ar saviem 72 sabiedrotajiem nodevības ceļā iemāna savu brāli Āsari iepriekšsagatavotās lamatās, kur viņu nogalina rudens ekvinokcijas dienā – 22.septembrī.

Uzzinājusi par sava dēla – brāļa un vīra nāvi, Īsida – Dabas Māte tērpjas sērās. 22.septembris ir pirmā – lielākā Lielās Pasaules Mātes sēru diena. Līdz ar viņu sēro visa daba, dabas gari un saprātīgās būtnes. Sēru tērpā viņa dodas meklēt Āsara līķi, kuru atrod, bet Tīfona kalpi to izzog un sacērt 13 (14) gabalos un izkaisa pa visu pasauli. Tādā veidā otra lielā sēru diena ievada “veļu laiku”, kurā dzīro 72 Tīfona rokaspuiši Āsara nodevēji, izzadzēji un saplosītāji, izkaisītāji (Haoss un nodevība, egoistiskās, nesaprātīgās darbības posta laikā.)

Lai atjaunotu Āsari un augšāmceltu viņu no mirušajiem, Īsida, gaužas asaras liedama, pārstaigā zemi un savāc Āsara mirstīgās atliekas, izņemot vienu – vīrišķo orgānu, kuru ir aprijusi rijīga zivs (to nosauc Āsara vārdā). To Īsida vēlāk izgatavo no zelta – zelts ir Gara Gaismas – matēriju (varš) radošās Saules simbols. To atceroties, Īsidas galvas rota tika attēlota tukša valdnieka troņa veidā. Tāpēc Īsidas – Dabas Mātes sēru laiku tradīcija sauc par dienām “tad, kad zeme ir bez valdnieka aizsardzības” – nodota zagļu un laupītāju izsaimniekošanai.


Tādā kārtā 22.septembrī svinētie svētki 2012.gadā piesaucot “Saules kauju” un svinētāju uzvaru tajā, patiesībā nozīmē iznīcinošo tumsas un aukstuma spēku uzvaru pār Dabas auglību, ražības labklājību, Cilvēka Saprātīgumu, Gudrību un Sirds devīgumu Mīlestībā. Tie ir savu labdaru nodevēju un nodevības svētki. 22.septembris ir Nodevības diena.

Stāvokli vēl smagāku padara Uguns iekuršana pēc Saules rieta. Ugunij ir divas – radošā un postošā daba. Visa mūsu pasaulē esošā uguns, pretstatā radošajai Kosmiskajai Ugunij, ir “postošā uguns”. Diennakts laikā četras reizes mainās enerģētisko plūsmu raksturs. Pēc Saules rieta tās pieņem dienas procesiem pretēju raksturu. Tāpēc visas darbības, kuras tiek izdarītas šajā laikā, nes izteikti postošu raksturu.

Darbības veikšana pēc Saules lēkta vai rieta ir šīs darbības veltījums tā brīža enerģiju raksturam un lūgums piešķirt to dabu izdarītajām darbībām. Uguns iekuršana pēc Saules rieta ir vēršanās pie tumsas spēkiem ar aicinājumu piešķirt Ugunij postošo dabu. Tas ir aicinājums uz visaptverošu postīšanu.

22.septembrī svinētā “Baltu vienības diena” ir maģisks rituāls, ar kuru melnās maģijas piekopēji apliecina savu piederību tumsas spēkiem – Pasaules Tumsai.


***


Pret Cerību jodi pulcējas,

pret Cerību ragus liec,

pret Tikumu un Mīlestību.

Pret Gaismu sabožas spalva,

pret Cilvēku kūkumu met

un zobus griež.

Pret gaišu Uguni zemi kārpa

un auskarus nikni krata.

Pret Debesīm raganas spļauj,

melo un troksni taisa.


Tad sanāksim kopā

ar gaismiņu savu

un klusumā dzirdētu dziesmu,

ar savu Cerību steigsim.

Tad stāsimies aplī

ap Mīlestību

Debesu loku lieksim,

Varavīksni pār Cilvēku celsim.


Ar Liesmu gaišu

ierindu turēsim

un savu gaitu.


           

                                                                        Pauls

                                                                                    Baltu klubs