Beinsa Duno mantojums
PanEvritmija
Skolotājs Bensa Duno • PanEvritmijas pamati
1. Atmodināšana
2. Samierināšana
3. Atdošana
4. Augšupeja
5. Celšana
6. Atvēršana
7. Atbrīvošana
8. Plaukšķināšana
9. Attīrīšana
10. Lidojums
11. Evera
12. Lēcieni
13. Aušana
14. Domā
15. AUM
16. Saule aust
17. Kvadrāts
18. Skaistums
19. Kustīgums
20. Uzvarēšana
21. Zemes Prieks
22. Iepazīšanās
23. Laba diena
24. Kā mēs apmierināti
25. Soli pa solim
26. Agrā rītā
27. Elpošana
28. Nodoms
Šodienas dzīves mutuļošanas vidū cilvēkam jāuztver noteiktus simptomus, pēc kuriem var spriest par attīstības tendencēm un virzieniem. Visā mūsdienu laikmeta daudzveidībā viņam ir jābūt pietiekami vērīgam, lai pamanītu raksturīgos laikmeta virzītājspēka simptomus.
Šie simptomi ir tikai zīmes un pēc tiem tālredzīgais var spriest par dziļiem procesiem, kuri notiek sabiedrības dzīlēs un par tuvās nākotnes perspektīvām. Tāds simptoms ir arī Panevritmija.
Pirms sākt runāt par Pavevritmijas būtību, apskatīsim šī vārda valodniecisko izcelsmi. Tas sastādīts no trim saknēm: priedēklis „ pan” sākumā nozīmē „viss”- „visu kopējs”, „kosmisks”; otrs priedēklis – „ev’( vai latīņu valodā savā sākotnējā veidā „eu”) nozīmē „īsts”, „augstākais”. „Ev” tas ir tas, no kā viss izeļas; tas nozīmē būtību, reālo, būtisko pasaulē. Bet „ritms” nozīmē pareizību kustībā vai kaut kā jebkurā citā ārējā izpausmē. Priedēklis „pan” nozīmē, ka ir runa par ritmu, kurš valda visā Dabā, visas Esības pamatā. Tad, saskaņā ar vārda „panevritmija” valodniecisko izcelsmi, varam pārtulkot to kā „kosmiskais augstākais ritms”.
Daži vārdi par Panevritmijas pamatiem un likumiem. Tā ir harmoniska radoša Dievišķīgā sākuma izpausme Visumā. Skaistā svētā stundā, kad visa daba trīs no prieka Saules lēktā, veidojas Panevritmijas dzīvais aplis. Agrā rītā, starp ziediem un ziedošiem kokiem sākas tā ritmiskā kustība. Kas ir tie, kas veido Panevritmijas apli? Tie ir tie, kuri grib ieiet vienotā poēzijas, brīvības un radīšanas pasaulē.
Panevritmijas pamatos ielikti sekojoši septiņi principi:
1 Saprātīguma princips. Tas skan: viss ir prāts un saprāts, pasaulē viss ir saprātīgs.
2. Atbilstības princips. Tas var tikt paskaidrots tā: visa eksistējošā vidū ir līdzība, atbilstība. Hermētiskā filosofija izsaka to ar sekojošiem vārdiem: „kā augšā, tā apakšā”. Piemēram, pastāv atbilstība starp ideju, toni, formu, kustību, krāsu, skaitli. Pastāv atbilstība starp ķīmiskiem elementiem un krāsām. Parādību, atbilstīgu dzimšanai un nāvei sastopam dažādos dzīves apgabalos. Vai vēl viens piemērs: eksistē jūras paisums un bēgums, paisumi un bēgumi dažādos gada laikos, paisumi un bēgumi cilvēka iekšējā dzīvē un citur.
3. Vibrāciju vai kustību princips. Šis prinips skan: viss atrodas kustībā. Viss kustas, viss vibrē; nekur nav miera. Mūsdienu zinātnes fakti to apstiprina. Matērijas vibrācija, enerģijas, prāta un pat Gara vibrācija atšķiras pēc frekvences. Vibrācijas pieaug ātrumā no matērijas uz Garu. Eksistē neskaitāmu veidu un pakāpju vibrācijas atkarībā no to ātruma. Izpausmes dabā var tikt pētītas no dažādiem skatu punktiem, un cita starpā - arī no vibrāciju puses. Piemēram, var pētīt gaismas vibrācijas, skaņas, elektrības, magnētisma, matērijas vibrācijas dažādos tās stāvokļos, dažādos organismos un citur.
4. Polaritātes princips. Viss dabā ir divējāds. Divējādība ir pamata likums Vispasaulē. Piemēram, eksistē vīrišķais un sievišķais princips, pozitīvā un negatīvā elektrība. Poli ir Zemei, cilvēka organismam, augiem, olai, kristālam, magnētam un tā tālāk.
5. Ritma princips. Cits pamata un vispārējs likums Dabā – tas ir ritms vai periodiskums. Viss Dabā ir ritmisks, periodisks. Piemēram: ritms gaismas vibrācijās, dzimšanā un nāvē, paisumā un bēgumā. Pie tam, eksistē ritms Zemes kustībā: Zemes ass veic nelielas svārstības, kuras veido veselu aploci apkārt polam 25000 gados. Tad eksistē arī ritmiska vai periodiska komētu ierašanās, ritms cilvēka dzīvē, ritms vēsturiskajā procesā un tā tālāk.
6. Cēloņu un seku princips. Visam pasaulē ir saprātīgs cēlonis. Reizēm redzam, ka cēlonis nav saprātīgs, bet aiz tā stāv saprātīgi cēloņi.
7. Vienotības un līdzības likums. Viss Dabā ir līdzīgs, radniecīgs, tāpēc ka visam pamatā ir ielikta vienotība. Piemēram, ķīmiskie elementi pēc skata stipri atšķiras viens no otra, bet to pamatā ir elektroni, kondensēts ēteris. Visi elementi nav nekas cits kā dažādas elektronu kombinācijas. Līdzīgās lietās radniecība ir redzama, bet attālās tā guļ dziļāk.
No otrā augstākā principa izriet, ka eksistē sakars starp toni un kustību. Pat ja apskatām toni no noteikta skata punkta, vai tad tas neatrodas kustībā? Šī smalkā saistības nojausma starp toni un kustību ir Dabas ielikta katrā cilvēkā. Pietiek ar to, lai cilvēks sekotu tās pamudinājumiem un viņš dabīgā ceļā nonāks līdz vārdu saskaņai ar mūziku un kustību. Pavērosim kādu, kuram ir attīsta ritma un toņa izjūta: kad viņš klausās kādu Muzikālu skaņdarbu, tas sāk negribot kustināt kāju vai roku,Vai arī pavērosim kādus bērnus, kuriem ir attīstīta toņa, ritma un plastikas izjūta: kad izdzird kādu nebūt dziesmu, tie uzreiz sāk izdarīt kustības, kuras vairāk vai mazāk atbilst vārdiem un mūzikai. Viņi var būt 3-4 gadīgi, bet intuitīvi nojautīs saistību starp mūziku un kustību. Šajos momentos kosmiskie spēki darbojas caur viņiem, mūžīgie likumi, kuri valda visā Esībā, izpaužas caur viņiem.
Lai cilvēks pamēģina pārvērst kādu dziesmu kustībā un redzēsiet, cik lielu iespaidu tā atstās uz viņu. Tad vārdi un toņi atdzīvojas, iegūst citu dzīvi, sāk tam atvērt slēpto dziļāko jēgu, jaunu saturu, kuru līdz tam neapjauta tajos; viņš notver slēpto potenciālo varenumu vārdos un mūzikā. Un pats viņš kļūst citāds, pārveidojas. Vārdi, tonis un kustība tādā veidā saistīti, veic sava veida maģisku ietekmi uz viņa ķarmeni, domām, jūtām un gribu; tie dziļi iedarbojas uz viņa būtību un noved kustībā visus viņa spēkus – fiziskos un garīgos. Šajos momentos viņš it kā sāk labāk saprast sevi, cilvēkus, Dabu. Itin kā tad jebkura forma Dabā – zvaigzne, akmentiņš, zālīte, zieds, knislis, cilvēks – runā ar viņu un atklāj tam savu apslēpto jēgu.
Panevritmijas kustības ir ņemtas no pašas dabas. Un tikai tās kustības ir varenas, stipras, atjaunojošas, kuras ir nākušas no tās. Panevritmisko kustību likumi ir ierakstīti visā Visumā. Šīs kustības ir pamatotas uz dziļām zināšanām par spēkiem, kas darbojas cilvēku organismā un visā kopējā esībā. No otras puses, panevritmisko kustību savienojums ar mūziku, ar vārdiem un idejām nav patvaļīgs, bet pamatots otrajā augstāk uzskaitītajā principā – atbilstības principā.
Šīs kustības atrodas stingri likumsakarīgā saistībā ar idejām un mūziku. Panevritmija pamatojas uz atbilstības likumu starp ideju, mūziku un kustību. Tāpēc ka, tikai tad, kad kustība stingri atbilst vārdiem un mūzikai, mēs iegūsim to atjaunojošo iedarbību uz cilvēku.
Panevritmija eksistē visā Dabā. Zeme kustas ap Sauli ar ātrumu 29 km sekundē. Saules sistēma, kopumā, kustas uz noteiktiem zvaigznājiem. Zeme un citas planētas, Saule un visi citi debesu ķermeņi kustas pēc Panevritmijas likumiem. Zeme veic vairāk par desmit dažādu veidu kustībām. Ja mēs iztēlosimies tās savāktas kopā vienā, ieraudzīsim kāda skaista kustības forma izveidojas. Tam ir atspoguļojums zemes dzīvē – izpaustajās formās un procesos, kuri sastopami mums visapkārt; piemēram: spirālveida kustībā stiebra galam augot uz augšu- nutācijas kustībā- redzam atspoguļojumu spirālveida ceļam, kuru veic Zeme kosmiskajā telpā.
Eksistē harmonija un ritms visā Esībā. Viss Kosmsoss ir caurstrāvots ar mūziku un kustību, kas savienoti vienā veselumā. Tieši tā jau arī ir Panevritmija. Pie debesu ķermeņu kustības izpaužas tā saucamā sfēru harmonija – Mūzika, kura piepilda kosmisko telpu. Un arī gaisma ir Panevritmija – tajā ir kustība, ritms un Mūzika. Fizika ir pierādījusi, ka gaisma, nākoša no Saules, pulsē; t.i. tajā eksistē ritmiskums, kurš eksistē arī cilvēka sirds kustībā. Kā sirds periodiski sūta asinis pa visu ķermeni, tā gaisma iznāk no Saules periodiski lielākā vai mazākā daudzumā. Ēterisko viļņu kustība – tā ir Panevritmija. Sarkanie, apelsīnu, dzeltenie un citi saules gaismas stari – katram no tiem ir savas kustības, ritms, sava mūzika, kas saaužas kopā un veido dižo harmoniju, kura caurstrāvo Visumu.
Mehāniskas visa izpētīšanas rīcībā vēl nav dati attiecībā uz Panevritmiju. Tās rīcībā ir tikai fakti, kurus nespēj izprast tā, lai nopamatotu to. Tā nezina, piemēram: pie noteiktas dziesmas kādas idejas ir atbilstošas. Bet kāda daudz dziļāka zinātne pēta šīs atbilstības likumus. Panevritmijas kustībās dalību ņem rokas, kājas, galva – visu ķermeni noved kustībā un pozās, kas atbilst vārdiem un tonim.
Panevritmijā kustībai izmanto visus ģeometrisko līniju veidus: taisnās, līkās, viļņveida un jauktās. Eksistē spēcīgās, maigās un gaišās kustības. Maigajās kustībās pārsvarā ir līkas līnijas. Spēcīgajās kustībās – taisnās līnijas. Bet gaišās kustības – tas ir taisno un līko līniju apvienojums. Eksistē elektrības un magnētisma kustības; eksistē aukstās un siltās kustības. Eksistē trīs pakāpes kustībās: mehāniskās, organiskās un psihiskās. Mehāniskās kustības ir tās, pie kuru izpildīšanas saprātīgums darbojas no ārpuses, bet ne no iekšas. Organiskās ir tās, pie kurām dalību ņem iekšējā dzīve, bet ne kā skaidra apzināta doma. Bet psihiskās kustības ir tās, kuras saistītas ar noteiktu nozīmi.
Panevritmijā nav lieku kustību, t. i. kustības bez jēgas un bez pazitīvas darbības. Tās kustības ir visekonomiskākās. Tās ir vismērķtiecīgākās kustības, kuru rezultātā sasniedz vislielāko rezultātu. Panevritmijā katra kustības līnija stingri atbilst cilvēka organisma un cilvēka apziņas noteiktiem spēkiem un atmodina tos darbībai, aktivitātei. Tādā veidā, Panevritmija ir stimulators, priekš cilvēka fizisko un garīgo spēku izsaukšanas. Lūk kāpēc, varam teikt, ka Panevritmija ir zinātne, kura regulē fiziskos, garīgos un prāta procesus cilvēkā. Varam to nosaukt par harmonisko kustību zinātni saistībā ar cilvēka domām un jūtām. Veicot Panevritmiju , cilvēkam ir jādomā, jājūt un jākustas vienlaicīgi. Ja cilvēka kustības nesavienojas ar tā domām un jūtām, ja pēdējās nav klāt un nepiedalās, tad šīs kustības būs mehāniskas un tām nepiemitīs tā varenā atjaunojošā un atsvaidzinošā iedarbība uz cilvēka ķermeni, prātu , sirdi, dvēseli un garu.
Svarīgs ir sekojošais kosmiskais pamatlikums: eksistē viens Veseluma ritms, viens Kosmiskā organisma „dzīves pulss”. Cilvēks ir šī Veseluma daļa, viņš ir kā skrūve, kā maziņš ritenis dižajā Veseluma celtnē. Ritms, Veseluma impulss tiek nodots tālāk, pārlejas visās tā daļās. Piemēram, sirds ritms nav gadījuma pēc, tas saistīts ar ritmu, ar kādu pulsē saules dzīvība; eksistē saistība starp sirds un saules ritmu. Un kad cilvēks ir harmonijā ar Veselumu, tad viss viņa organismā iet labi, tāpēc ka kosmiskais ritms, kosmiskais dzīves pulss ielejas viņa sirdī, viņa asinsritē, viņa elpošanā, visās viņa orgānu darbībās, un tie strādā pareizi. Tad cilvēks ir vesels, rada un ceļ uz Dzīves dižās skatuves. Tad ritms, Dabas pulss tiek nodots viņam tā, kā viens sarežģīta organisma darbs iedarbina katru mazāko skrūvīti vai ritenīti, kuri ietilpst kā daļas tajā. Bet jājautā, kad cilvēks atrodas harmonijā ar šo Veselumu, ar šo Kosmisko organismu, lai varētu pieņemt šo ritmu, šo impulsu? – Kad viņš ir labs, taisnīgs un saprātīgs, kad caur viņu plūst Mīlestība, tāpēc ka Saprātīgums un Mīlestība – tie ir pamata principi, kas valda dabā. Tie ir avoti, no kuriem nāk dzinuļi visiem citiem spēkiem dabā. Viss Dabā ir Mīlestība un Saprātīgums. Kad cilvēks ir harmonijā ar Veselumu, tad ritms, kosmiskās Panevritmijas līnijas pārlejas viņā, izpaužas caur viņu.
No augstākminētā kļūst skaidrs nākošais Panevritmijas likums: cilvēks var skaisti un plūstoši izdarīt panevritmiskās kustības, ja tajā momentā domā, jūt un rīkojas labi. Panevritmija tonizē, organizē un harmonizē viņa iekšējos spēkus, koordinē tos un virza tos uz saprātīgu Dzīvi. Tāpēc varam teikt: tā ir metode pašaudzināšanai un saprātīgu būtņu audzināšanai. Panevritmija ir augstākais likums, kuru jāpielieto pašaudzināšanā un indivīda un sabiedrības audzināšanā.
Senajās mistikajās Skolās dziesmas tika pavadītas ar kustībām. Šajās Skolās zināja, kādi vareni spēki tiek pamodināti caur vādu, mūzikas un kustības apvienojumu. Noteiktu cildenu izteicienu izrunāšana tika pavadīta ar dziesmu un speciālām kustībām, Un tam bija ļoti spēcīga ietekme uz viņiem pašiem. Senajās mistikas Skolās Panevritmija bija visu skolnieku audzināšanas metode. Viņus audzināja ar ritmiskām kustībām, saistītām ar noteiktām idejām un savienojumā ar dziedāšanu.
Planētu un Saules iedzīvotāji pielieto Panevritmiju. Daba nav miris mehānisms. It visur tajā eksistē Dzīviba. Saprātīgas būtnes apdzīvo visu Visumu. Neatkarīgi no tā, vai mēs to apzināmies vai nē, mums apkārt eksistē pasaule ar Būtnēm, kurām piemīt augsta inteliģence. Mēs esam aplenkti ar to domām, viņu spēkiem, viņu dzīvēm. Mums tas ir jāapzinās. Dažas no tām jau sen ir pabeigušas savu cilvēcisko evolūciju, bet citas pašlaik to nobeidz. Cilvēce iet pa savu ceļu, kas ir viņu iezīmēts un noiets. Tā iet aiz viņiem pa skaisto augšupejas un apgaismības ceļu. Rinda cilvēces iet aiz tiem pa dižajām evolūcijas kāpnēm. Viņi ir darbinieki, kalpotāji dižajā Dabas laboratorijā. Tieši viņi ir tie saprātīgie Spēki, kuri strādā visuma valstībā, kurā valda diža harmonija, augstākais skaistums, neparasta kārtība, precizitāte un saprātīgums. Mums ir jāsaistās ar viņu pasauli, lai viņi varētu nodot mums savas idejas un pamudinājumus, savu Spēku un Gaismu. Un kad mums ir iedvesma, apgaismība, atklāsme, kad mums atplaiksnī dižas idejas – tās ir dāvanas no viņu pasaules. Šajā momentā mēs esam pieņēmuši kaut ko no viņu gaišajām domām, no viņu augstākajām idejām. Tieši ar Panevritmijas starpniecību kļūstam uzņēmīgi pret to. Mēs taču zinām, ka tad kad radiouztvērējs noregulē savu antenu harmonijā ar radioraidītāju, tas uztver domas un mūziku, kuras tam sūta. Šī pārraidīšana notiek ar ētera starpniecību. Izdarot harmoniskas Panevritmijas kustības mēs kļūstam spējīgi uzķert šo attīstīto dvēseļu domas, nonākam kontaktā ar austākās inteliģences pasauli. Radio ir līdzeklis, apmaiņas nosacījums kontaktiem starp tautām. Tāpat arī Panevritmija ir līdzeklis šo ģeniālo dvēseļu uztveršanai.
Panevritmija pa vairākiem ceļiem veic iedarbību uz cilvēku:
1. Īsteno tā kontaktus ar šīm augstās inteliģences Būtnēm.
2. Pamodina spēkus, spējas, talantus, kas ielikti cilvēkā. Tāpēc ka mums ir jāzina, ka cilvēciskā būtība slēpj sevī dižus spēkus un spējas, kuri atrodas vēl tikai savā atmodas un uzplaukuma sākumā. Cilvēks vēl nav tas, ko slēpj savas būtības dzīlēs.
Ir zināms, ka cilvēks ir Dzīvības augstākā izpausme uz Zemes. Akmeņi – pati zemākā izpausme. Augu un dzīvnieku valsts ir pārejas pakāpes. Pakāpeniski Daba iet uz arvien augstāku sevis izpausmi caur dabas valstībām. Dižais saprātīgums, Dievišķais darbojas visās dabas valstībās, bet ārēji. Taču, no iekšpuses tas darbojas uz Zemes tikai caur cilvēku. Labais cilvēkā – tas ir Dievišķīgā izpaudums. Kad labi domā, labu dara, viņš izpauž Dievišķīgo sākotni caur sevi. Nevajag atdalīt šo Saprātīgo Sākotni. Tā strādā un izpaužas ar cilvēka starpniecību, nav atšķirības tic viņš tam vai nē. Panevritmija atmodina cilvēka Dievišķīgo būtību. .
3. Idejas, Mūzika un Panevritmijas kustība iekļūst pilnīgi visā cilvēka organismā un, tādā veidā, cilvēks kļūst uzņēmīgs priekš dzīvinošajiem spēkiem, kas piepilda Visumu.
Panevritmiskās kustības atrod atbalsi Dabā – tā sniedz savu atbildi. Un tās atbilde – tas ir pacēlums, tā ir gaisma kas apskaidro prātu, sirdi un gribu, prieks kas to piepilda un tas ir ideālisms , kas plūst cauri viņam. Ar Panevritmijas starpniecību cilvēks iesaistās sarunā ar Dabas radošajiem spēkiem – runā tās valodā. Tā ir ieiešana vienā pasaulē, kurā tā nodod viņa rīcībā savus spēkus, savas iespējas, savas idejas. Tas ir viens reāls, konkrēts un pie tam skaists veids fiziskai atjaunotnei un prāta , jūtu un gribas stiprināšanai. Izdarot šīs kustības, cilvēks iegūst spēju sajust ritmu, kurš caurstrāvo Visumu, mūžīgo mūziku, kura veido un rada visos Dabas procesos.
Un šeit, kā visur, atkal pieredze būs pēdējā instance. Par katras panevrimiskās kustības iedarbību visskaidrāk var runāt pati pieredze. Ar pieredzes starpniecību cilvēks var redzēt, ka katra tās kustība pamodina viņā jaunus avotus – atjaunina viņu. Šīs kustības ielej viņa ķermenī savu harmoniju, savu ritmu, savu mūziku, idejas, kuras tā nes sevī. Tās ienes skaistumu kā cilvēka ķermenī, tā arī cilvēka kustībās un viņa iekšējā dzīvē, viņa domu, jūtu un rīcības pasaulē. Panevritmija ir ārējā puse, ārējā, fiziskā izpausme kaut kam Dižam, Dižai Realitātei.
Kā mēs teicām, senajās mistikas Skolās Panevritmiju pielietoja kā metodi audzināšanā. Bet mums jāņem vērā sekojošais: tad cilvēks bija savas attīstības involūcijas periodā, t. i. lejupejošā periodā no garīgās uz materiālo pasauli. Bet pašlaik viņš ir savā evolūcijas periodā augšāmcelšanās laikmetā. Involūcijas laikā cilvēks kustas no centra uz perifēriju, bet evolūcijas laikā – otrādi. Involūcijas laikā viņš ara un sēja, bet tagad evolūcijas laikā – ievāc augļus. Vēsture - tas nav nekas cits, kā cilvēciskā gara izpausme. Cilvēcisko kultūru izpausmes mainās atkarībā no laikiem, atkarībā no fāzēm, kurās atrodas cilvēce. Piemēram, arhitektūra katrā laikmetā ir to spēku izpausme, kuri darbojas tajā laikā. Tikai kāda ir starpība starp visu iepriekšējo laikmetu arhitektūru un mūsdienu arhitektūru! Tas pats attiecas uz poēziju un uz visām citām cilvēces kultūras dzīves izpausmēm. Tas tā ir arī attiecībā uz Panevritmiju. Agrāk tā bija involucionējoša. Tāpēc seno mistikas Skolu ritmiskie vingrinājumi neder šodienas cilvēces garīguma paaugstināšanai. Šodienas Panevritmija – evolucionāra, ir ar pavisam citu raksturu un citu iedarbību – atbilst šodienas laikmetam cilvēces attīstībā. Tā atrodas sasaistē ar citiem spēkiem, kuri mostas cilvēkā.
Rit Jauna ēra, kura būs kosmiskais pavasaris. Zeme un visa saules sistēma tagad ieiet jaunā kosmiskā apgabalā, kurš piedāvā labvēlīgus apstākļus skaistā pamodināšanai, kas ielikts cilvēciskajā būtībā. Mums ir jāzina, ka telpa ir dzīva, ka tā ir caurausta ar Spēkiem. Un nepavisam nav vienalga caur kādu kosmisko telpu kustas saules sistēma. Nāk Saules kultūra. Simboliski sakot, ledus un sniegi šodien kūst, ziedi atplaukst, atgriežas gājputni no siltajiem dienvidiem! Un tie ienesīe jaunus elementus Dzīvē. Un tā kā šodien mēs atrodamies Sestās rases rašanās laikā, tiek radīts arī jauns Panevritmijas pamats. Tā ir Jaunās kultūras izpausme, kura nāk. Sestās rases idejas ir iekļautas, jaunradītas tās mūzikā un tās kustībās. Un kad tās izpilda, cilvēkā mostas Jaunās kultūras spēki un idejas un tiek nosūtītas pasaulei. Panevritmijas dzīvā apļa dalībnieki pamodina šos jaunos spēkus sevī un , cita starpā, kļūst par pārraidošu centru, kurš sūta pasaulē šos spēkus, šīs idejas – tie sasniedz visas dvēseles un gūst atbalsi tajās.Ar šo kustību starpniecību Panevritmijas dzīvais aplis sūta pasaulei skaistu aicinājumu uz atjaunotni, atmodu un augšāmcelšanos. Ar Panevritmijas starpniecību cilvēks rada un veido jaunas vērtības sevī un dzīvē. Sestā rase, kura nāk, būs Panevritmijas izteicēja. Piektā rase – tā ir objektīvo zināšanu rase, ārējās dabas pētīšanas – tā ir prāta rase. Sestā rase – tā ir Mīlestības rase. Skaitlis seši saistīts ar Mīlestību. Spēki, idejas kuras ieliktas panevritmijā, būs īstenība Sestās rases laikā. Panevritmija sagatavo ceļu tās atnākšanai.
Panevritmijai ir daudz augstākas formas, kuras tiks dotas cilvēces tālākajā attīstībā.
Panevritmija – tas ir tas jaunais, kam ir jātiek ienestam kultūrā. Tā pilda svarīgu audzinošu un izglītojošu lomu skolā. Skolojošā jaunatne ar tās starpniecību , visu pirms norūdīsies fiziski un, no otras puses, tiks stimulēta īstai dzīvei, uz radošumu, uz ideālismu. Visas idejas, kuras ieliktas Panevritmijā atdzīvosies ar augošo paaudzi. Cēlsirdīgas, tīras sēklas viņu dvēselēs uzdīgs, tiks aicinātas uz aktivitāti. Un Panevritmijas ieviešana skolās un pieaugušo sabiedrībā dos grūdienu jaunu kultūras vērtību ieplūšanai mūsdienu sabiedrībā. Tā dos jaunu stimulu, jaunas iespējas, jaunus horizontus augošajai skolēnu paaudzei, kā arī pieaugušajiem. Tādā veidā tiks sperts svarīgs solis jaunā apzināšanā, kas pašreiz mostas dzīvē, kā skaista rītausma dvēselēs. Pašreizējie vingrošanas vingrinājumi un horeogrāfija ir tikai atspērieni, ceļš, sagatavošanās Panevritmijai.
Protams, Panevritmiju nedrīkst apgūt tikai lasot literatūru par šo jautājumu. Tās studēšanai ir nepieciešamas skolas, lekciju cikli un kursi. Šajos kursos, kurus vajag atvērt visās pilsētās un ciemos, tai ir jābūt zinātniski pamatotai, lai tiktu izzināti tās pamata principi un likumi, un lai vienlaikus to apgūtu praktiski. Šo kursu atvēršana skolās un sabiedrībā šodien ir nepieciešamība, lai šodienas kultūrā ieplūstu jaunas svaigas strāvas. Kursi ir nepieciešami tāpēc ka, lai Panevritmijai būtu varena iedarbība, to vajag veikt ar atmodinātu apziņu, kā apzinātu darbību, pie kuras dalībnieki dzīvi apzinās un jūt idejas, kuras ieliktas katrā kustībā, un spēkus, kuri pamostas ar šo kustību starpniecību.
Dziesmu teksti, kurus mēs pievienojam, ir pats elementārākais, pats vieglāk pieejamais paraugs. Šīm kustībām ir daudz dziļākas vārdiskās izpausmes, kuras tiks dotas nākotnē.
Šajā laikmetā eksistē lejupejoši un augšupejoši spēki. Augšupejošie spēki līdzīgi jaundzimušajam, kurš pašlaik ir vārgs, nespēcīgs, bet viņam pieder nākotne. Laikmetā, kurā dzīvojam, mums ir jāuzķer kādi spēki ir augšupejoši un kas var dot grūdienu, atvieglot to izpausmi dzīvē. Panevritmija atrodas harmonijā ar augšupejošajiem spēkiem cilvēkā un dzīvē. Tie ir ielikti tajā. Tā tos atmodina un pabīda uz darbošanos. Kādi ir šie augšupejošie spēki? Tie ir sekojoši:
1. Labais. Tas ir nesatricināms spēks, stiprs pamats, uz kura veidojas katra saprātīga dzīve. Radīts uz Labā pamata – nesagraujams. Tas kas sagrūst, tas nav labs. Labais sasaista cilvēku ar neizsmeļamu spēka avotu. Labā spēks dara cilvēku stipru, par klinti jebkuru grūtību un šķēršļu laikā. Dara to stipru, lai viņš izturētu, pārvarētu visu un uzvarētu.
2. Taisnīgums. Tas ir labs Gaismas, Siltuma un Spēka sadalījums – visu labumu, ar kuriem Daba tik dāsni apdāvina. Tie ir dāvana visiem. Katrai būtnei, kas atnāk uz Zemi, ir tiesības uz dzīvi, uz Sauli, uz visiem labumiem. Taisnīgums – priekšnosacījums pareizai augšanai un plauksmei. Tas dod nosacījumus augšanai. Tikai tur, kur eksistē Taisnīgums, var eksistēt pareiza augšana, dabīga attīstība un augšupeja.
3. Saprātīgums. Tas ir mērķtiecīga Gaismas, Siltuma, Spēku un visu citu labumu pielietošana. Tikai tur, kur valda Saprātīgums, eksistē augļi. Citiem vārdiem, tikai tur, kur tas eksistē, ir izturīgāki, labdabīgāki rezultāti. Saprātīgums satur dižu gudrību, dižas Zināšanas, kuras atklāj darba metodes, spēkus un likumus; tā ir dziļa Dabas, arī paša cilvēka un viņa takas sapratne. Saprātīgums – tas ir harmonisks Mīlestības un Gudrības savienojums.
4. Harmonija. Kad visas Muzikālā instrumenta stīgas ir uzskaņotas harmoniski, uz tā var tikta atskaņota skaista melodija. Tikai tad ģeniāls virtuozs ar tā starpniecību var izpaust savu varenību, savu spēku, savu vērienu. Tieši tāpat, kad viena orķestra instrumenti ir harmoniski uzskaņoti, tad diriģents var pacelt zizli un paust caur to diženo ideju, kura tam atmirdz un iedvesmo viņu. Visas būtnes pārstāv dižo kosmisko orķestri. Un kad starp tām eksistē harmonija, tad Diženais diriģents izpildot ar šo orķestri saprātīgās Dzīvības mūziku, izrādīs savu varenumu, savas domas, savas cēlās Mīlestības skaistumu.
5. Brālība. Tuvojas visu tautu Brālības kultūra. Viņi būs vienas lielas ģimenes locekļi. Daudz stiprākās tautas palīdzēs daudz vājākajām. Visas tautas - tās ir kosmiskā organisma orgāni un tāpat kā katram orgānam ir sava vieta, savs nolēmums, sava misija, tā arī katrai tautai. Šī ideja šodienējā laikmetā aust cilvēces apziņā.
6. Brīvība. Brīvība ir visu kavēkļu, ierobežojumu un šķēršļu, kuri traucē cilvēka Dievišķai būtībai izpaust sevi pasaulē visā savā skaistumā, mirdzumā un vērienā, aizvākšana. Brīvība – tā ir dižu dārgumu, kurus cilvēka dvēsele slēpj sevī, atklāšana. Brīvības apstākļos viņa, dvēsele, ņem vadību savās rokās. Brīvība – tā ir visu važu, sastingušas uztveres, maldu krišana un izeja uz neaptveramiem plašumiem un iespējām, kuras slēpj sevī cvilvēciskais gars. Brīvība – tā ir skaistu perspektīvu atklāšana priekš augšupejas un izpratnes.
7. Kosmiskā Mīlestība. Cilvēces apziņa savā attīstībā pārvēršas par Mīlestību. Mīlestība aptver visus augstākminētos spēkus; tā nes tos sevī. Tie ir tās izpausme. Kosmiskā Mīlestība dzimst šodien cilvēka apziņā kā jauna Dzīves būtības apjausma. Tā iziet no nāves un ieiet Dzīvē; iziešana no dzīves ēnas un ieiešana vienas dižas Realitātes Dzīvē – atnākšana pie pašas Dzīvības avotiem.Viņa ir tā kas samierina visas pretrunas, kas uzvar visus šķēršļus. Tā ir – augšāmcelšanās. Tikai tas, kam piemīt ķermeņa, prāta un sirds tīrība, sapratīs kas ir laime, kas ir Kosmiskā Mīlestība. Kad cilvēks ienāk tīrības valstībā, caur viņa sirdi iztek kristālskaidrās dzīvinošās Kosmiskās Mīlestības strūklas!
Panevritmija ir Muzikāla , plastiska šo augšupkāpjošo spēku izteiksme. Tādā veidā, tā palīdz tiem pieaugt dvēselēs un Dzīvē. Tā viņa sagatavo ceļu jaunai skaistai Dzīvei, kura iet – Brīvības, Taisnīguma, Saprātīguma, Harmonijas, Brālības un Brīvības, Kosmiskās Mīlestības ceļu.
Vispārējie Stāvokļi pie Panevritmijas izpildīšanas
Izpildītāji nostājas aplī pa pāriem un kustas pulksteņa rādītājam pretējā virzienā. Dažus vingrinājumus izpildot, tādus kā „Palēcieni”, „Kvadrāts”, „Zemes prieks” un citi, dalībnieki pagriežas ar seju ( vai muguru) pret apļa centru. Tas ir speciāli atzīmēts atbilstošo vingrinājumu aprakstā. Visos citos vingrinājumos izpildītāji seko kopējam kustības virzienam pa apli pretēji pulksteņa rādītāja virzienam. Panevritmijas vingrinājumus izpilda Skolotāja dotās mūzikas pavadījumā. Muzikanti ir izvietoti apļa centrā.
Panevritmijas bulgāru valodas vārdu autore ir Olga Savčeva. Vesela Ņestorova – autore vārdiem angļu valodā. Skolotājs Besa Duno pats deva vārdus vingrinājumiem „Domā”, „AUM” un „Saules lēkts” un tāpēc tie tiek izpildīti orģinālā bulgāru valodā.
„Mūzika – tas ir spēks, kas transformē enerģiju cilvēkā”. „Mūzika – viens no pasaulē dižākajiem spēkiem, kurš var mūs transformēt”. „Katra kustība izsaka noteiktu Muzikālu toni. Kad kustība sakrīt ar toni, kurš tam atbilst, tā kļūst par milzīgu spēku. Kad tiek izpildīti Muzikālie vingrinājumi, izvēlieties sev biedru, ar kuru esat harmonijā. Ja neesat harmonijā vai mulstat, jums nevajag spēlēt kopā”.
Muzikālajā pauzē, pēc katra vingrinājuma beigšanas( izņemot pirmos desmit vingrinājumus, kuri tiek izpildīti bez pārtraukuma), izpildītāji nostājas taisni, ar kopā saliktām kājām un nolaistām rokām, kopējā kustības virzienā vai ar seju ( vai muguru) pret apļa centru – atkarībā no, kādu vingrinājumu būs jāizpilda.
Pie Panevritmijas izpildīšanas ķermenis ir iztaisnots. „Ķermenim ir jābūt iztaisnotam, noliekšanās norāda, ka jums ir divi centri – viens vērsts uz Zemi, bet otrs – uz Sauli. Ja saliecies, tu esi savienībā ar Zemi. Zemes centrs ir pārsvarā, tāpēc veidojas liekta līnija. Lieta neiet uz labu. Iztaisnojies kā svece, lai centrs būtu Saule”.
Vingrinājumi sākas ar labo kāju. Izdarot soli, ķermeņa smagums krīt uz kāju pirkstiem , bet ne uz papēžiem.
Iemācieties iet uz pirkstiem, bet pēc tam uz papēžiem. Tā izbēgsiet no mugurkaula satricinājuma.
„Vingrinājumi tiek izpildīti savākti, ar iztaisnotām ekstremitātēm, plūstoši. Bet ne tā kā baletā, dejojot. „Ja turat kāju atslābinātu, nebūs nekāda kontakta ar Dabas spēkiem. Lūk kāpēc kājai vienmēr jābūt nostieptai, ar gribas izteiksmi. Ja paceļat roku uz augšu, un to nenostiepjat, jūs nebūsiet kontaktā ar Sauli. Iesiet stalti, lai būtu saistīti ar plūsmām, kas iet pa kreisi un pa labi no jums. Katrs vingrinājums tiek labi izmantots tikai tad, kad jums ir kontakts ar Dabas dzīvajiem spēkiem: ar Zemes spēkiem un Saules spēkiem”.
„Roku pirksti nav izplesti, bet sakļauti”.
„Rokas un kājas – tie ir divi pretēji poli un izpilda ļoti svarīgu lomu. Cilvēkam, kurš nezina kā vadīt rokas un kājas, būs maz panākumu. Starp diviem poliem ir novietota galva. Tā ir- centrs. Ja roku kustības būs pareizas, tad saprātīgi tiksiet galā ar cilvēcīgo pasauli. Ja pareizas būs kāju kustības, tad labi tiksiet galā ar dzīvniecisko pasauli . Ja labas un pareizas būs mugurkaula un muskuļu, kuri saistīti ar mugurkaulu, kustības, zināsiet kā tikt galā ar augu valstību, smelsiet sulas no turienes”.
„Katrs muskulis, katrs nervs, katra šūniņa ir jāiekustina”.
Pie Panevritmijas izpildīšanas tiek prasīta liela koncentrēšanās. Pozas, kas aprakstītas sākuma stāvokļos, nevajag ieņemt jau priekšlaicīgi ( sīks apraksts ir dots tikai atvieglotai Panevritmijas studēšanai). Apziņai ir jābūt atmodinātai un uzreiz ar mūzikas sākumu sākas kustība”.
„Vingrinājumu jāizpilda koncentrēti. Darot vingrinājumu neskatieties un nedomājiet, kā kurš izpilda, bet esiet iedziļinājies, kā jūs izpildat. Jūsu domai ir jāieiet rokās un kājās – visur, lai katra šūna piedalītos. Doma, jūtas un kustība – ir svarīgas. Domai un jūtām ir jāpiedalās katrā kustībā un jāiziet caur katru šūnu”.
„Panevritmijas vingrinājumi ir Dievišķās pasaules priekšdurvis. Daži Panevritmijas vingrinājumi iesniedzas Dievišķajā pasaulē ,citi – garīgajā, trešie- fiziskajā. Iemācieties izpildīt pareizi”.
„Izstudējiet vingrinājumus soli pa solim, pa mazam gabaliņam, lai tos labi iegaumētu, lai spēlētu plastiski, nekādā gadījumā – saraustīti, asi. Pie asām kustībām tiek tērēts daudz enerģijas, tām ir pavisam cits raksturs”.
„Kad veicat vingrinājumus – jāapzinās, ka tie ir jūsu labumam”.
Vingrinājumiem ir svarīga loma cilvēka atjaunināšanā. Ja tos izdarat labi, pareizi, tad vismaz, grumbas no sejas pazudīs. Ja darat tos regulāri, tad varat tādā veidā izlabot daudzus jūsu defektus. Varat, piemēram, izlabot iedzimtas iezīmes. Vingrinājumos ir jābūt vienam iekšējam ritmam, lai tie būtu derīgi veselībai”.
„Stāvoklis – dodi svētību!”
Piezīme: Ar vingrinājumu aprakstu nepietiek, lai dotu pilnīgu priekšstatu par kustībām tajos, tā kā tās pēc savas būtības ir nepārtrauktas un plūstošas. Lūk kāpēc vēlams, lai tas, kurš veiks vingrinājumus, visu pirms, tos redzētu un izdarītu, pēc kā šeit aprakstītās mācības kalpos viņam kā atgādinājums.
1. ATMODINĀŠANA
„Kad cilvēks grib atbrīvoties no ārējās pasaules ietekmes, viņš sakoncentrējas pats sevī, uz Dievu sevī. Viņš sakoncentrē sava prāta darbību uz Dievu. Tas nozīmē Dievišķās apziņas atmodināšanu cilvēka apziņā”.
„Ja reiz atmodusies Dievišķā, Kosmiskā apziņa cilvēkā, viņš dzīvo cildenu apzinīgu dzīvi”.
„Kad cilvēkā pamodīsies Kosmiskā apziņa, viņš izjutīs neparastu Prieku, kuru neviens nevarēs tam atņemt. Kamēr cilvēks neieies šajā apziņā, viņā prieks te parādīsies, te zudīs”.
„Katrs, kura apziņa atmodusies, rādās jauns. Viņš ir saistīts ar Baltajiem Brāļiem un skaitās Baltās Brālības loceklis”.
Šis vingrinājums izsaka sakoncentrēšanos sevī un izpausmi uz āru. Rokas, kuras ir uz pleciem, tiek izplestas uz sāniem – tātad, no sākuma dodam; tas ir vīrišķais princips, radošais sākums. Tātad sākas no radošā sākums, tas ir ,to, kas mums ir, jāatdod uz āru. Pēc tam rokas atkal pievelkam pie pleciem, tātad no jauna uzņemam no dabas to, ko tā mums dod; tas ir sievišķais princips, uzņemošais sākums. Šie divi stāvokļi nomaina viens otru. Kad rokas tiek izstieptas uz sāniem, tās sūta un pieņem enerģiju, bet atstarpes starp pirkstiem ir kā uztverošās antenas.
Kad šis vingrinājums tiek izpildīts ar atmodinātu apziņu, tas pabīda cilvēku uz uzņemšanas un saņemtā atdošanas idejas pusi. Ar šo kustību starpniecību šī auglīgā ideja tiek nosūtīta arī pasaulē. Šis vingrinājums nosaukts par atmodināšanu, tāpēc ka, kad cilvēkam dzimst ideja atdot uz āru to kas saņemts, tā jau ir viņa apziņas pamošanās pazīme. Tā jau ir personīgās dzīves ierobežojošo rāmju pāraugšana un ieiešana daudz plašākā vienotās Dzīvības apgabalā. Tas ir sākums cilvēka dvēseles izpaudumam. Tai ir jāpamostas un jāizpaužas savā skaistumā!
Mūzika: „Pirmā pavasara diena”, 40 taktis.
Sākuma stāvoklis : Ķermenis iztaisnots. Kājas kopā. Rokas uz sāniem, veido taisnu līniju ar pleciem. Rokas saliektas elkoņos un uzliktas uz pleciem virsatslēgas bedrītēs. Pirksti saliekti, saspiesti, lielais pirksts uzliekas virsu uz rādītājpirksta.
Kustību secība:
1. takts: solis uz priekšu ar labo kāju, vienlaicīgi rokas izvēršas lokveidā uz augšu un uz sāniem līdz horizontālam stāvoklim ar uz leju vērstām plaukstām. (Sākumā Skolotājs deva šo vingrinājumu ar augšupvērstām plaukstām, bet pats to izspēlēja ar plaukstām uz leju. Vēlāk jautāts, viņš parādīja šo vingrinājumu saviem skolniekiem ar lejupvērstām plaukstām.)
2. takts: solis uz priekšu ar kreiso kāju un vienlaicīgi ar to rokas atgriežas atpakaļ pa to pašu ceļu Sākuma stāvoklī. Šīs kustības atkārtojas līdz melodijas beigām. 40. taktī izdara soli uz priekšu ar kreiso kāju un vienlaicīgi rokas izstiepj krūšu augstumā Sākuma stāvoklī nākošajam vingrinājumam „Samierināšana”.
Pirmie desmit vingrinājumi tiek izpildīti viens aiz otra bez kustību pārtraukšanas.
2. SAMIERINĀŠANA
„Jūs samierinat visas pretrunas sevī. Es jums saku Dižo Patiesību: nedomājiet par ļauno sevī, viss pasaulē ir labums”.
„Lēnprātība ir Dievišķās enerģijas uzņemšanas process. Nevarat uzņemt šo Dievišķo enerģiju sevī, ja jūsos nav dziļas pazemības”.
„Būt lēnprātīgam – nozīmē apzināties, ka vari visu izdarīt, bet tai pašā laikā būt tik labsirdīgam, ka padosi ceļu skudrai”.
Šīs plūstošās, maigās liektās līnijas ar rokām uz priekšu un atpakaļ – tās ir magnētiskās līnijas. Tās ir maiguma līnijas, izlīgšanas. Šīs līnijas audzina cilvēku tieši šajā garā, viņam dzimst apziņa, ka viss, kas notiek, pārvēršas par labo. Ar šo kustību starpniecību cilvēks samierina pretrunas sevī un tās – kas ārpusē, pasaulē.
Mūzika : ”Pirmā pavasara diena”, 30 taktis.
Sākuma stāvoklis :Ķermeņa smagums krīt uz kreiso kāju, rokas atrodas krūtīm priekšā. Pretējie pirksti saskaras, veidojot trīsstūri ar galu uz augšu.
Kustību secība:
1. takts: solis uz priekšu ar labo kāju, vienlaicīgi rokas lokveidā un ar viegli noapaļotu kustību atveras uz sāniem līdz horizontālam stāvoklim ar plaukstām uz leju.
2. takts: solis uz priekšu ar kreiso kāju, vienlaicīgi rokas kustoties pretējā virzienā satiekas sākuma pozīcijā.
Šīs kustības atkārtojas līdz melodijas beigām. 30. taktī – solis uz priekšu ar kreiso kāju – rokas uzliekas uz krūtīm ar plaukstām iekšu un pirkstiem vērstiem uz augšu, kas ir izejas pozīcija nākamam vingrinājumam „Atdošana”.
3. ATDOŠANA
„Atdošana ir viens no lielākajiem procesiem Dabā”.
„Fiziskajā pasaulē Dievs izpaužas caur atdošanu. Sekojoši esiet arī jūs dāsni kā Dievs”.
„Izdaliet sevi dāsni, kamēr jūsu mīlestība, sakaņā ar Opulensa likumu, sāks atgriezties pie jums. Šī saprātīgā Mīlestības atdošana atnesīs Glābšanu, kuru jūs gaidāt. Atdodiet un nebaidieties”.
„Viena no Dižās Mīlestības īpašībām ir atdošana. Kad iegūsiet šo īpašību, jūs saglabāsiet Dievišķo sevī”.
„Ievērojiet likumu: Par velti ņēmi, par velti atdosi. Citiem vārdiem sakot: kā jūs ņemat no Dieva, tā arī jūs atdosiet. Jūs ņemat Zināšanas, Mieru, Prieku; to jums ir jādod arī citiem. Cilvēkā ir iekšējs impulss dot. Viņš nedrīkst likt šķēršļus šim impulsam. Un ja par velti dod, par velti saņem. Tai brīdī, kad nolemsiet dzīvot tādā veidā, jums būs visu uz Zemes esošo labo, cēlo būtņu palīdzība”.
„Ja dosi – tev tiks dots. Šis likums ir nosaukts par Pārpilnības likumu”.
„Daudz dosi, daudz saņemsi; maz dosi, maz saņemsi. Daudz sēsi, daudz iegūsi; maz sēsi, maz iegūsi. Tāds ir likums”.
„Lai labi tiktu izprasta un labi tiktu izmantota atdošana un iegūšana, cilvēkam ir jāpateicas. Enerģija, kura iet caur to, kurš dod, un to kurš ņem, ir Dievišķa un tiek veikta uzskaite. To nav iespējams un nedrīkst par velti izšķērdēt”.
Tā ir roku kustība uz priekšu un atgriešana uz krūtīm. Šis vingrinājums nozīmē pareizu apmaiņu starp iekšējo un ārējo pasauli, starp mums un Dabu. Visu, ko cilvēks ieguvis no Dabas, viņam ir jāapstrādā un jāatdod tas.
Šīs kustības maģiski iedarbojas uz paša cilvēka pašaudzināšanu un visas cilvēces, tā ka, ar šo kustību starpniecību tiek sūtīts varens impulss pasaulei. Tā atsevišķs cilvēks un pasaule kopumā apzināsies dižo atdošanas un saņemšanas ideju. Tā ir Jaunās kultūras ideja, Sestās rases ideja. Te redzam, ka šie vingrinājnumi ir augsti idejiski un atmodina cilvēkā kvalitātes, kuras iegulsies Jaunās kultūras pamatā, kura nāk un kura būs ziedojuma, atdeves, pašnoliegšanas citu dēļ kultūra.
Šie vingrinājumi atklāj ņemšanas un došanas noslēpumu – tas nozīmē ieiet Prieka dzīvē; tad cilvēks nonāk saskarē ar spēkiem par kuriem viņš pat nenojauta; viņš ieiet pārpilnības dzīvē. Jo vairāk cilvēks atdos, jo vairāk saņems. Ja cilvēks ir kā pilns trauks, un saturs neizlejas, viņš neko nevar paņemt no ārpuses. Kad trauks iztukšojas, to var no jauna piepildīt; ja to neiztukšos, tas paliek ar veco saturu. Visu, ko cilvēks saņem, viņam ir jāizdala, lai saņemtu jauno. Šis process ir atsvaidzināšanas, atjaunotnes, augšanas, prieka un spēka process. Ja avots pastāvīgi neatdos to, ko saņem, tas nebūs spējīgs uzņemt jaunas strāvas. Tādā stāvoklī atrodas stāvošs ūdens kādā purvā. Kāda starpība starp to un kādu dzīvu avotiņu! Pirmajā ir sadalīšanās process, nāves, bet pie tīra avota – kustība un dzīvība.
Šis ir atsvaidzināšanas, atjaunošanas, prieka, augšanas un gaismas process.
Mūzika: „Pirmā pavasara diena”, 34 taktis.
Sākuma stāvoklis: Ķermeņa smagums krīt uz kreiso kāju. Rokas uzliktas uz krūtīm, ar plaukstām uz iekšu un pirkstiem uz augšu. Elkoņi piespiesti pie ķermeņa.
Kustību secība
1.takts: solis uz priekšu ar labo kāju un vienlaicīgi rokas paralēli viena otrai ar ieapaļu kustību izplešas uz āru vidukļa augstumā. Kustība līdzinās atdošanas žestam.
2.takts: solis uz priekšu ar kreiso kāju un vienlaicīgi rokas pa to pašu ceļu atgriežas sākuma stāvoklī.
Šīs kustības atkārtojas līdz melodijas beigām. 34. taktī rokas atgriežas sākuma stāvoklī, lai sāktu nākamo vingrinājumu.
4. AUGŠUPEJA
„Augšupeja priecē cilvēku, ienes viņā prieku un paplašināšanos. Pie savas nolaišanās cilvēks dabū ciešanas, kuras attīsta viņā dziļumu. Tas atbilst augstumam, līdz kuram viņš ir pacēlies. Ja nebūs nolaišanās, cilvēks tikai priecāsies, bet paliks vienā un tai pašā vietā savā attīstībā”.
„Kad kāpj augstā virsotnē, cilvēks ir gatavs darīt visu. Kad paskatās no augšas, viņš pašūpo galvu un saka: „Tagad saprotu Dieva ceļus! Kungs, sūti mani atkal lejā”. Un kad nokāpj lejā, viņš jau ir pilns ar to dižo spēku – Mīlestību, kur iet garām, nes svētību. Tādi ir Dižie Brāļi: visi no tās virsotnes; viņi tur dzīvo. Kad nokāpj, pēc tam atkal paceļas, tāpēc ka tikai no turienes smeļ. Tagad pēc tā paša likuma arī jūs sākat pacelties un nākt – lūk dižs jautājuma atrisinājums”.
Šī sekojošā labās un kreisās rokas pacelšana vertikāli uz augšu runā par Mūžīgās Dzīves ceļu, tas runā par nolaišanos un pacelšanos kā par diviem procesiem Dabā, kuri nomaina viens otru. Ciešanas ir ieleja, bet prieks – virsotne; nabadzība ir ieleja, bagātība – virsotne. Šis process ir visur Dabā. Jo taču arī visparastākajā iešanā kāja atraujas no Zemes? – Tā ir pacelšanās. Un pēc tam tā atkal tiek nolikta uz zemes; tā ir nolaišanās. Gan pie pacelšanās, gan pie nolaišanās cilvēkam ir jāzin, ka tas ir ceļš, pa kuru ir jāiet, ka tas ir Dzīvības Ceļš. Tāpēc ka, ja cilvēks nenokāps, nevarēs uzkāpt. Šis vingrinājums palīdz cilvēkam saprast Mūžīgo ceļu Dzīvē un iegūt pareizu attieksmi pret to.
Tu kļūsti Gaismas caurvadītājs. Prāta augšanas un sirds harmonizācija. Labā roka uz augšu – cilvēka prāta savienojums ar debesīm, kreisā – sirds ar debesīm.
Mūzika: „Pirmā pavasara diena”, 26 taktis.
Sākuma stavoklis: ķermeņa smagums krīt uz kreiso kāju, rokas saliektas un novietotas uz krūtīm.
Kustību secība.
1. takts: solis uz priekšu ar labo kāju un vienlaicīgi labā roka ceļas uz priekšu un augšu līdz vertikālam stāvoklim. Plauksta pavērsta uz priekšu. Kreisā roka kusta uz leju, nedaudz ķermeņa aizmugurē, ar plaukstu atpakaļ.
2. takts: solis uz priekšu ar kreiso kāju un vienlaicīgi abas rokas mainās vietām, nepārtraukti mainās uz augšu un priekšu, uz leju un atpakaļ.
Šīs kustības atkārtojas līdz melodijas beigām. 26. taktī ar kreisās kājas kustību uz priekšu un kreisās rokas celšanu uz augšu vingrinājums sasaistās ar nākamo.
5. PACELŠANA
„Kad virzām rokas no lejas uz augšu, tātad sākam no materiālās pasaules uz Dievišķo. Tā ir evolūcija. No augšas uz leju roku kustība parāda involūciju: no Dieva uz Zemi lejup. Kad ejam pie Dieva, mums kaut kas jāaiznes. Kustība no augšas uz leju - to labo, ko Dievs mums devis, to mums jānoceļ lejā uz Zemi un lai tas būtu par svētību citiem”.
Abas rokas ceļas vienlaicīgi uz augšu, bet pēc tam nolaižas un aiziet aizmugurē. Roku pacelšana, tā ir jaunā, austošā, uzņemšana, tā, kas nāk no Dievišķās pasaules; bet roku kustība lejā un aiz muguras, saka ka, uzņemot jauno, vecais jāatstāj aizmugurē. Šī roku kustība izsaka milzīgu spēku, kurš virza cilvēku uz priekšu pa dzīves ceļu. Jo taču arī laiva kustas uz priekšu ar airu pacelšnas kustību un to virzīšanu atpakaļ. Šī ir tiekšanās pēc kalnu virsotnēm atmodināšana dvēselē. Šis vingrinājums ir aicinājums visām dvēselēm tiekties uz šīm virsotnēm!
Mūzika: „Pirmā pavasara diena”, 26 taktis.
Sākuma stāvoklis: Ķermeņa smagums krīt uz kreiso kāju. Kreisā roka pacelta vertikāli, ar plaukstu uz priekšu, bet labā roka nedaudz atvirzīta aiz ķermeņa ar plaukstu atpakaļ. Vingrinājums savienojas ar iepriekšējo bez kustību pārtraukšanas.
Kustību secība.
1. takts: solis uz priekšu ar labo kāju, vienlaicīgi ar to labā roka nostājas paralēli kreisajai, aprakstot pusapli no aizmugures uz priekšu. Abas rokas ceļas vertikāli uz augšu ar plaukstām uz priekšu.
2. takts: solis uz priekšu ar kreiso kāju, vienlaicīgi abas rokas paralēli viena otrai ar lokveida kustību plūstoši nolaižas lejup un mazliet aiz muguras. Plaukstas vērstas atpakaļ.
Šīs kustības atkārtojas līdz melodijas beigām. 20. taktī ķermeņa smagums tiek pārnests uz kreiso kāju, bet rokas – ķermeņa aizmugurē. Šīs takts trešajā daļā ar īsu starpkustību kreisā roka tiek nolikta uz vidukļa, bet labā – krūšu priekšā. Tas ir sākuma stāvoklis nākošajam vingrinājumam.
6. ATVĒRŠANA
„Atver savu dvēseli Dievišķajai apziņai un apskati visu no šī stāvokļa. Kamēr nepieņemsi Dievu kā savas mīlestības objektu, neko nevarēsi sasniegt. Tavai domai vienmēr jābūt sakoncentrētai uz Dievu. Nekāds spēks nespēs nodarīt tev ļaunu”
„Plaši atver savu sirdi, lai Dievišķais Siltums ieietu tajā; lai varētu izjust Dievišķo Prieku un Līksmi. Atver plaši savu māju, lai tajā ieietu Dievišķā Gaisma, kura izlabos tavu ceļu. Atver savu dvēseli, lai tajā ieietu Dievišķais spēks – lai darītu tevi drosmīgu un izlēmīgu”. „Un tā, tava prāta un sirds durvīm jābūt vienmēr atvērtām, lai tu sadzirdētu Dieva balsi, kura saka: „Izej no saviem vecajiem sapratnes ierobežojumiem. Izej no vecās dzīves un ieej jaunajā, pie jaunas izpratnes par Dzīvi”.
Ar labo roku un pēc tam ar kreiso izpilda horizontālas lokveida kustības ķermeņa priekšā. Šis vingrinājums ir lai atrisinātu zināmās pretrunas starp domām un jūtām. Kustības ar labo roku ir pretrunu risināšana domās, bet ar kreiso roku – tas pats jūtās. Ar rokām cilvēks sūta noteiktas enerģijas, kuras novērš šķēršļus. Tas ir uzaicinājums šķēršļu noņemšanai no dvēseles gaišā ceļa, lai tā varētu sākt savu augšupeju. Roku iznešana no krūtīm uz āru ir atvēršana, bet to atgriešana sākuma pozīcijā – aizvērsana. Lai ieietu Dabā, tev ir jāatver ; un kad būsi iegājis, jāaizver, t. i. tev nav jādomā par to, ko tu atstāji aiz savas muguras, vecajā. Tātad, aizver sevi vecajam. Pagātnes durvis ir jāaizver un jāatver nākotnes durvis, bet tās kuras atver – tā ir tagadne. Tāpēc šo vingrinājumu vēl var nosaukt par durvju pareizu atvēršanu un aizvēršanu, t. i. tev ir jāvar loģiski pareizi un saprātīgi izdarīt slēdzienus domu un jūtu jomās.
Mūzika: „Pirmā pavasara diena”, 41takts.
Sākuma stāvoklis: Ķermeņa smagums krīt uz kreisās kājas. Kreisā roka nolikta uz vidukļa, ar lielo pirkstu uz aizmuguri, bet labā – horizontāli krūšu priekšā ar plaukstu uz leju.
Kustību secība.
1. takts: solis uz priekšu ar labo kāju un vienlaicīgi labā roka lokveidīgi atveras uz priekšu un sāniem līdz horizontālam stāvoklim ar plaukstu uz leju. Kreisā roka paliek uz vidukļa.
2. takts: solis uz priekšu ar kreiso kāju un vienlaicīgi labā roka atgriežas sākuma stāvoklī.
Šīs kustības atkārtojas līdz 18. taktij ieskaitot. Ar pēdējo 19. takts sekciju kreiso roku noliek krūšu priekšā, tā ir saliekta elkonī ar plaukstu uz leju, bet labā roka – uz vidukļa.
20. takts: solis uz priekšu ar kreiso kāju un vienlaicīgi kreisā roka tiek virzīta horizontāli uz sāniem.
21. takts: solis uz priekšu ar labo kāju un vienlaicīgi kreiso roku novieto krūšu priekšā. Šīs kustības atkārtojas līdz melodijas beigām.
7. ATBRĪVOŠANA
„Tas kas var cilvēku atsvabināt no viņa likteņa, tā ir viņa mīkestība uz Dievu, caur kuru viņš iemācās kalpošanas likumu. Kad cilvēks izlems sākt kalpot Dievam, tad viņš atsvabināsies no sava smagā likteņa, no tumšās verdzības, kurā ir iekritis . Tad krīt važas ar kurām sasaistītas viņa kājas”.
„Paņemiet rokās nazi un pārgrieziet saiti, kura sien jūs ar jūsu trūkumiem. Kad atbrīvosieties no tiem, viegli uztversiet jauno. Tikai tā jūs iegūsit pareizu attieksmi pret Pirmo Principu, pret savu Skolotāju un saviem tuviniekiem”.
„Kad Kristus saka, ka mums jātsakās no sevis, Viņš ar to domāja, lai mēs izietu no šīs sava tumšā egoisma istabas un lai ieejam līdzības likumā, Mīlestībā”.
Abas rokas novieto krūšu priekšā ar saspiestiem pirkstiem un ar spēcīgu vēzienu atvirza uz sāniem vienlaicīgi iztaisnojot pirkstus. Tas nozīmē visa tā saraušanu, kas jums traucēja. Tā ir atbrīvošanās no vecā un jaunā iegūšana, tā ir ieiešana brīvībā. Šo vingrinājumu vēl var nosaukt arī par visu nedabīgo karmisko saišu saraušanu, sarauj visu veco. Tie pamodina cilvēkā visas tās enerģijas, ar kuru palīdzību viņš var likvidēt vecā nedabiskās karmiskās saites, lai ieietu Brīvības dzīvē. Tas ir aicinājums uz atbrīvošanos, aicinājums uz iziešanu no cietumiem. Šis sauciens saka mums: „Izej no mūžīgā rieta dzīves un ieej mūžīgās ausmas Dzīvē; atstāj nāves važas un ieej Dzīves Brīvē; izej no tumšām bezmīlestības pazemēm un ieej Mīlestības Priekā. Caur šo vingrinājumu šis impulss tiek sūtīts arī pasaulē, lai strādātu cilvēces kolektīvajā apziņā un tādā veidā sagatavotos brīvu dvēseļu Jaunā kultura.
Mūzika: „Pirmā pavasara diena”, 41 takts.
Sākuma stāvoklis: Ķermeņa smagums uz labās kājas. Abas rokas novietotas krūšu priekšā ar savilktām dūrēm, kas pieskaras viena otrai ar lielajiem pirkstiem, it kā gribam pārraut trosi.
Kustību secība
1. takts: solis uz priekšu kreiso kāju. Rokas ar spēku horizontāli atveras uz sāniem ar plaukstām uz leju. Kustība atgādina troses pārraušanu.
2. takts: solis uz priekšu ar labo kāju un vienlaicīgi rokas atgriežas sākuma stāvoklī. Šī kustība atkārtojas līdz melodijas beigām.
8. PLAUKŠĶINĀŠNA
„Viena no Dzīves kvalitātēm ir Prieks. Kas dzīvo, tam jāpriecājas. Priecāties var tikai tas, kas mācās. Mācās tikai brīvais. Kam brīvība atņemta – mācīties nevar”.
„Kam piemīt gaisma un Zināšanas, tas gatavs kalpot Dievam, lai izpildītu Viņa Gribu ar mīlestību un prieku. Tādā stāvoklī Dievs līksmos, bet cilvēks mācīsies, iegūs zināšanas”.
„Uztvert Īstenību, cilvēkam tas nozīmē iegūt Brīvību. Tikai brīvais var kā pilsonis ieiet Dieva Valstībā. Nebūs cilvēkam šīs brīvības, viņš būs viesis, bet Dieva Valstībā viesus nepieņem”.
Šīs ir Brīvības svinības. Šīs kustības nozīmē, ka cilvēks atbrīvosies no visām saitēm, no karmiskām saitēm. Tās parāda Brīvības robežas, parāda no kurienes tā sākas; tās saka, ka tā jau ir iegūta. Kā viļņi, kas šļācas pret krastu, parāda, ka tie sasnieguši robežu un tiem ir brīv izšķīst”.
Šīs kustības ir brīvību sasniegušas dvēseles prieks. Tas ir tauriņa prieks, kurš izlidojis no kokona. Tas ir zāles prieks, kura parādījusi savu audzējumu gaismā, virs tumšās zemes. Tas ir zieda prieks, kurš pirmoreiz atvēris savu vainadziņu saules stariem.
Mūzika: „Pirmā pavasara diena”, 41 takts.
Sākuma stāvoklis: Ķermeņa svars krīt uz kreiso kāju, rokas – atvērtas horizontāli uz sāniem.
Kustību secība.
1. takts: solis uz priekšu ar labo kāju, vienlaicīgi abas rokas izdara vieglu plaukšķi ar plaukstām un atveras kā zieda kausiņš.
2. takts: solis uz priekšu ar kreiso kāju, rokas ar lokveida kustību atveras uz sāniem, ar plaukstām uz leju.
Šīs kustības atkārtojas līdz melodijas beigām. 41. taktī – solis ar kreiso kāju, un pie pēdējā plaukšķa rokas noliek mutes priekšā. Bez starpkustības sasaistās ar nākamo vingrinājumu Nr.9.
9. ATTĪRĪŠANA
„Absolūtai Tīrībai, Absolūtai Gaismai, Absolūtai Brīvībai ir jāvalda starp jums. To Baltā Brālība prasa no visiem. Lai Absolūtā Tīrība, Absolūtā Gaisma, Absolūtā Īstenība būtu jūsu dvēseļu ideāls. Tiecieties uz šiem ideāliem, lai atrisinātu uzdevumu, kuru Saprātīgā pasaule uzlikusi jums”.
„Lai būtu garīgi nobriedis, t. i. psihiski vesels, cilvēkam ir jāuztur sevi ar tīrām domām un jūtām. Tāpēc Kristus saka: „Ja neēdīsiet no Manas Miesas un nedzersiet no Manām Asinīm, jūsos nebūs dzīvība”. Ar Kristus miesu un asinīm ir domāts saprātīgs Vārds”.
„Ja saprātīgais Vārds neiekļūst cilvēkā, nekļūst par viņa miesu un asinīm, viņš nevar izprast Labo sevī, nevar būt garīgs. Vārds ir kaut kas varens!”
Mutei priekšā novietoto roku kustība uz sāniem tiek pavadīta ar vēsmas pūsmu. Pūsma, tas ir Vārda simbols, bet kustība ar rokām uz sāniem – tā ir sēšana. Šis vingrinājums runā par vārda uztveršanu un tā izsēšanu. Tas izsaka to, ka saprātīgam Vārdam, kuru dod ar valodas starpniecību, ir jātiek iesētam. To vēl var nosaukt: „tīra Vārda ienešana Dzīvē” vai „ pareizais ceļs tīru domu, jūtu un rīcības ienešanai Dzīvē”.
Attīrošā elpošana un tumšo spēku iztrenkšana. Dieva vārda atdošana . Izelpa – tas ir vārds, bet roku kustība uz sāniem – tā ir Vārda „sēšana’, tā izplatīšana.
Mūzika: „Pirmā pavasara diena”, 40 taktis.
Sākuma stāvoklis: Ķermeņa svars krīt uz labās kājas. Roku pirksti nolikti mutei priekšā, lielais pirksts, rādītājpirksts salikti kopā, bet pārējie nedaudz pavērti, noapaļoti; plaukstas pavērstas uz priekšu.
Kustību secība.
1. takts: solis uz priekšu ar kreiso kāju un vienlaicīgi rokas ar vieglu lokveida kustību atvirzās uz sāniem līdz horizontālam stāvoklim. Pie šīm roku kustībām ir viegli jāpapūš caur pusatvērtām lūpām.
2. takts: solis uz priekšu ar labo kāju, bet rokas atgriežas sākuma stāvoklī. Pie šīm kustībām izdara ieelpu caur degunu.
Šīs kustības atkārtojas līdz melodijas beigām. 40. taktī – solis ar kreiso kāju, bet rokas savietojas mutes priekšā.
10. LIDOJUMS
„Kā skolniekiem jums ir jāatbrīvojas no saviem maldiem, lai zinātu kādā dzīvē atrodaties: materiālajā, garīgajā vai Dievišķajā. Tam, kurš ieies Dievišķajā pasaulē – apziņa paplašinās, viņš pāriet no kāpura stāvokļa uz tauriņa stāvokli, t. i. no ierobežojošiem nosacījumiem – brīvā Dzīvē”
„Kas jādara cilvēkam, lai atgrieztos Paradīzē? – Jāpilda Dieva likums. Cilvēka gars var atgriezties tur, no kurienes iznācis. Kad pasaule labosies? – Kad cilvēki nesavtīgi pieņems Mīlestību. Tad viņi būs brīvi, lidos kā tauriņi. Vai mums tam ticēt? – Ticēsiet un domāsiet”.
Šīs viļņveida roku kustības uz sāniem, ir likums Gaismas iegūšanai sevī, zināšanu iegūšanai. Tas ir likums par pareizu iepazīšanos ar Gaismu, ar zināšanām. Šīs kustības izteic tieksmi pacelties augšup, lai viss varētu pieaugt. Sētajam ir jāpieaug. Šīs kustības vēl var tikt nosauktas par pareizo ceļu Vārda izplatīšanai un pavairošanai Dzīvē. Cilvēks iegūst spēju lidot. Šī kustība izteic tiekšanos pēc augšanas, garīga pacēluma.
Mūzika : „Pirmā pavasara diena”, 30 taktis.
Sākuma stāvoklis: Ķermeņa svars likts uz labo kāju, rokas mutei priekšā.
Kustību secība.
1. takts: solis uz priekšu ar kreiso kāju un vienlaicīgi rokas atveras un izstiepjas horizontāli uz sāniem, plaukstas uz leju, izdarot vieglas viļņveida izliekumus, atgādinot putna lidojumu.
2. takts: solis uz priekšu ar labo kāju. Pirmās takts roku kustības atkārtojas.
Šīs kustības atkārtojas līdz melodijas beigām. 30. taktī – solis ar kreiso kāju, labā tiek pievilkta pie tās un rokas nolaižas gar ķermeni.
11. EVERA
„Izpētot sava ķermeņa kustības virzienu, cilvēks nonāk līdz Īstenībai, kura tikpat nepieciešama cilvēka prātam, kā gaisma viņa acīm. Kā saules gaisma un tās stari nepieciešami fiziskajai pasaulei, tā arī Īstenība un tās stari nepieciešami prāta un garīgajai pasaulei”.
„Pirmais pamata likums saprot sevī Īstenības pielietošanu. Dieva Valstībā necieš nekādu krāpšanos, lai kāda rakstura tās arī nebūtu. Otrais pamata likums – Gudrības un Zināšanu pielietošana. Saprātīgā pasaule pieprasa no visiem cilvēkiem mācīties ar pastāvību un mīlestību. Cilvēks dzīvo līdz tam brīdim kamēr mācās. Dzīve nav nekas cits kā nepārtraukta tiekšanās pēc zināšanu apguves, kuras nāk no Augstākās Dievišķās sākotnes. Trešais pamata likums – Mīlestība, kura rada Dzīvi. Tas nozīmē cilvēkam censties pēc Dievišķās Gudrības, kura dod Zināšanas; pēc Īstenības, kura dod Spēku, pēc Brīvības, kura dod plašumu cilvēka dvēselei”.
Ķermenis pagriežas pa kreisi un pa labi un pēc katra pagrieziena seko kustība uz priekšu. Te mums ir divu principu darbība: Mīlestības un Gudrības, sievišķā un vīrišķā principa, kuri strādā lai paceltu pasauli. Pagrieziens pa kreisi – tas ir sievišķīgais princips, Mīlestības uztveršana. Pagrieziens pa labi – tas ir vīrišķīgais princips, Gudrības uztveršana. Bet kustība uz priekšu, kura seko aiz katra pagrieziena pa kreisi un pa labi – tā ir Īstenības kustība. Tātad Mīlestības un Gudrības pielietošana dzīvē ved mūs pie Īstenības, t. i. pie Dižās Realitātes, kura guļ visas Esības pamatā. Kustība uz priekšu – tā ir mūsu augšanas stimulēšana, prāta un kopumā visa progresa .
Pilnīgais Saules Dievs. Kustības, kas veltītas Saulei, visaugstākajam kosmiskajam garam, sasaista mūs ar Sauli, ar saules brāļiem un enerģijām.
Mūzika: „Evera”, 68 taktis.
Sākuma stāvoklis : Ķermeņis pagriezts pret apļa centru. Ķermeņa svars krīt uz kreiso kāju. Labā kāja pastiepta pa labi, atbalstīta uz pirkstiem. Abas rokas ar plaukstām uz leju, stiepjas nedaudz pa kreisi un uz sānu.
Kustību secība.
1. takts: ķermeņa smagums pārvietojas uz labo kāju, bet kreisā pieskaras zemei tikai ar pirkstiem. Rokas, paralēli viena otrai apraksta augšupejošu loku un ceļas augšup un pa labi 45 grādu leņķī.
2. takts: ķermenis pagriežas pa labi, izdarot soli ar kreiso kāju kustības virzienā. Labā kāja paliek aizmugurē atspiežoties uz pirkstiem. Vienlaicīgi rokas mērķtiecīgi izstiepjas uz priekšu un uz augšu līdz 45 grādiem. Plaukstas viena otrai pretī. Pie tam labā ķermeņa puse pagriezta virzienā pret centru.
3. takts: ķermenis pagriežas pa labi ar muguru pret centru. Ķermeņa svars pārnesas uz labo kāju, bet kreisā kāja atspiežas uz pirkstiem. Vienlaicīgi ar to rokas apraksta lejupejošu līkni un atgriežas sākuma stāvoklī.
4. takts: kustības tādas pašas kā 1. taktī, bet uz pretējo pusi – pa kreisi, un pie tā izpildītāji stāv ar muguru pret centru.
5. takts: tāpat kā 2. taktī, bet izdara pagarinātu soli kustības virzienā pa apli.
6. takts: tāpat kā 3. taktī, bet izpildītāji stāv ar skatu pret centru. Roku kustības un ķermeņa svara pārvietošana notiek uz kreiso pusi, un ar to notiek atgriešanās Sākuma stāvoklī.
Ar 7. takti un tālāk šīs kustības atkārtojas līdz melodijas beigām. Vingrinājumi beidzas 68. taktī ar kreisās kājas soli uz priekšu kustības virzienā, kā 2. taktī.
12. LĒCIENI
„Tiecieties pie Dievišķīgā, tāpēc ka tas dod jēgu Dzīvei. Tikai ar Dievišķīgā sevī starpniecību cilvēks var ieiet Jaunajā dzīvē”.
„Tas ir svinams kā svētki, ka Mīlestība un Gudrība tiek pielietotas Dzīvē. Pie palēcieniem vispirms noliecamies uz leju – paklanāmies Dižajam, Mūžīgajam, Dievišķajam, kurš strādā pasaulē; palēciens kas seko – tas ir mūsu prieka pienesums Dižajam pasaulē.
Mūzika: „Palēcieni”, 15 taktis.
Sākuma stāvoklis: Izpildītāji pavērsti ar seju pret apļa centru. Kājas kopā, bet rokas paceltas vertikāli uz augšu, paralēli viena otrai, ar plaukstām uz priekšu.
Kustību secība.
1. takts, 1.daļa: ķermenis virs jostas vietas noliecas uz priekšu līdz horizontālam stāvoklim. Rokas kustas kopā ar ķermeni, veidojot pie tam vienu taisnu līniju ar muguru.
2. takts, 1. daļa: rokas turpina savu kustību līdz lejai un pēc tam augšup aiz ķermeņa, pie tam augšējā ķermrņa daļa paliek horizontālā stāvoklī. 2.daļa: rokas , sasniegušas horizontāli ķermeņa aizmugurē, atgriežas mērķtiecīgi uz priekšu un augšu, tai pat laikā ķermenis viegli piesēžas un sāk iztaisnoties. 3.daļa: palēciens uz vietas, pie tam rokas grūžas mēķtiecīgi uz priekšu un augšu un izdara plaukšķi virs galvas
3. takts: nostājas uz zemes ar abām kājām kopā. Rokas atvienojas un ieņem Sākuma stāvokli.
Šīs kustības izpilda 5 reizes, t. i. 15 taktis. Beidzot vingrinājumu rokas ar plaukstām uz priekšu nolaiž lejā ķermeņa sānos. Ķermenis pagriežas pa labi kopējā kustības virzienā.
13. AUŠANA
„Šodien jūs gribat savai dzīvei ielikt jaunu pamatu un jums jādomā par jautājumu, kādu nākotni sev radīsiet. Celsiet ar jaunu paņēmienu, jaunu enerģiju un ar aicinājumu uz Jaunu dzīvi”.
„Spraud robežas savai mājai no Mīlestības pavedieniem: nopin to no Gudrības pavedieniem; nostiprini to ar Īstenības pavedieniem. Uzklāj galdu savā mājā un uzaicini ciemos Mīlestību, uzaicini ciemos Īatenību. Piecelies, apkalpo tās, lai tu iemācītos kā dzīvot”. Šis vingrinājums izsaka organisku procesu Dabā, būvēšanas procesu. Jo, starp Zemes ziemeļ un dienvidpoliem taču notiek elektrības un magnētisma riņķošana? Elektriskās un mgnētiskās straumes cirkulē starp diviem poliem. Tieši tas šajā vingrinājumā tiek izteikts ar krustiskajām kustībām no kreisās uz labo un atpakaļ. Tomēr arī katrai materiālajai daļiņai ir savi poli. Un starp šiem diviem poliem eksistē elektrisko un magnētisko enerģiju plūsma. Šie poli darbojas arī cilvēkā. Un katram orgānam ir poli.
Šis vingrinājums no vienas puses, ved mūs uz radošā principa darbības apzināšanos Dabā, bet no otras puses, tas ir pareizais ceļš harmonijas un ritma ienešanai šai procesā, kā mūsos , tā arī ārpus mums, cilvēces dzīvē.
Šīs kustības izsaka organisku procesu Dabā, celšanas procesu. Enerģētisko apmaiņu starp cilvēka orgānu materiālo daļiņu diviem poliem. Ienes harmoniju un ritmu straumē, kas cirkulē starp diviem poliem kā mūsos pašos, tā arī visas cilvēces dzīvē. Apļa polaritātes maiņa. Harmonizējot cilvēku, šīs kustības formē dvēseli, ēterisko un astrālo ķermeni. Ārejais kļust iekšējs, bet iekšējais – ārējais.
Mūzika: „Aušana”, 60 taktis.
Sākuma stāvoklis: Ķermenis iztaisnots, kājas saliktas kopā. Izpildītāji ārējā aplī izdara divus soļus uz priekšu. Rokas saliektas elkoņos krūšu priekšā horizontāli uz sāniem un ar plaukstām uz leju. Pirksti pieskaras krūtīm, bet pārējie pirksti abām rokām stāv viens otram pretī.
Kustību secība. Figūra I ( partneru paralēls gājiens)
1.takts, 1.daļa: solis uz priekšu ar labo kāju un vienlaicīgi rokas ar plaukstām uz leju šķiras, aprakstot horizontālus pusapļus uz priekšu un uz sāniem. 2.daļa: solis uz priekšu ar kreiso kāju un rokas vienlaicīgi atgriežas sākuma stāvoklī krūšu priekšā.
2. – 4. taktij: soļi un roku kustības atkārtojas kā 1. taktī, t. i. pavisam 7 soļi un 4. takts 2. daļā kreisā kāja pievelkas pie labās.
Figūra II ( krusteniska partneru šķiršanās)
Partneri iekšējā un ārējā aplī turpina atvienot rokas uz sāniem 1. daļā un savienot tās Sākuma stāvoklī 1. takts 2. daļas laikā. Kāja, kura krustojas , vienmēr tiek likta otrai priekšā. Šķiroties iekšējā apļa dalībnieks nonāk partnera priekšā.
5. takts, 1. daļa: iekšējā apļa partneri izdara krustisko soli pa labi ar kreiso kāju, bet tie no iekšējā apļa , krustisko soli pa kreisi ar labo kāju. Vienlaicīgi ar to rokas šķiras horizontāli uz sāniem. 2. daļa: partneri no iekšējā apļa izdara soli uz sānu pa labi ar labo kāju, bet tie no iekšējā apļa (ārējā)???pa kreisi ar kreiso kāju un tai pat laikā rokas atgriežas krūtīm priekšā.
6.,7. un 8. taktī atkārtojas tie paši soļi un roku kustības kā 1. un 2. taktī. 8.takts 2. daļā abas kājas atgriežas Sākuma stāvoklī. Tā abu apļu dalībnieki maina atbilstoši savas sākotnējās vietas apļos.
Šīs figūras laikā attālumiem starp dalībniekiem ir jātiek stingri ievērotiem.
Seko I Figūras atkārtojums ( no 9. – 12. taktij, abi apļi izpilda Figūru I) un II Figūras atkārtojums ( no 13. – 16. taktij, abi apļi izpilda Figūru II). Šīs abas figūras izpilda līdz melodijas beigām.
60. taktī kājas saliktas kopā, rokas nolaistas gar sāniem.
Pie šī vingrinājuma iekšējā un ārējā apļa partneri mainās vietām un tā turpina līdz Panevritmijas beigām.
14. DOMĀ
„Kāda doma ir pareiza? – Tā kura nes Gaismu , Siltumu un Spēku. Pareiza doma un pareizas jūtas atbrīvo cilvēku”.
„Pareizas domas nes viņam Gaismu”.
„Pareiza doma – tas ir materiāls no kā būvējas cilvēka garīgais un materiālais ķermenis”.
„Dabā eksistē mijiedarbības likums, savstarpējās plīdzības likums. Saskaņā ar šo likumu, doma, kura nonāk līdz cilvēkam, ir pareizāka un diženāka ar to, cik vairāk ir prātu, caur kuriem tā izgājusi, bez tās impulsa , tīrības un spēka aizskaršanas. Tā doma ir Dievišķīga”.
„Un tā, ja gribas uz Zemes dzīvot labi, vienmēr turiet savā prātā pa kādai gaišai domai un savā sirdī – pa kādai gaišai jūtai”.
Lēnas roku kustības no labās uz kreiso pusi un atpakaļ. Pēc tam, soļi uz priekšu ar roku kustībām iegrābjot un virzot tās uz sāniem, it kā kaut kas nostiprinātos. Šīs roku kustības saista mūs ar pasauli – mēs ieejam tajā. Ar šo kustību starpniecību organismā tiek ienests ritmas, kas nāk no Saprāta pasaules apgabaliem, no pareizas, paaugstinātas domas pasaules. Vingrinājuma pirmā daļa ar lēno kustību pa kreisi un pa labi – tas ir tā uzņemšana, kas atgriežas no prāta pasaules. Bet otra daļa ir uztvertā ieviešana dzīvē, darbībā.
Aplis saules pinuma rajonā – Kristus tilpne, kur mēs arī veicam dzīvnieciskā centra un svēto domu sintezēšanu.
Mūzika: „Domā”, 40 taktis.
Sākuma stāvoklis: Nostāties taisni, kājas kopā. Rokas paralēli ar plaukstām viena pret otru, paceltas pa labi līdz 45 grādiem.
Kustību secība.
Figūra I ( tiek izpildīta uz vietas 24 taktis).
1. takts: rokas apraksta lejupejošu līku līniju ķermeņa priekšā un iztaisnojas uz augšu pa kreisi līdz 45 grādiem, nobeidzot ar vieglu pastiepšanos. Tās kustības laikā tiek dziedāts „Domā”.
2. un 3. takts: rokas atkārto kustību, bet atpakaļejošā kārtībā un atgriežas Sākuma stāvoklī. Tiek dziedāts „Pareizi domā”.
4., 5. un 6. taktī atkārtojas pirmo trīs taktu kustības. Roku kustības izkārtojas tā, ka ar plūstošām vienmērīgām kustībām sākas, seko un noslēdzas tieši ar muzikālo frāzi.
Figūra II ( izpildītāji kustas uz priekšu 8 taktis).
No 7. līdz 10. taktij un atbilstoši no 11. līdz 14. taktij. Tiek izdarīti 26 soļi uz priekšu, sākot ar labo kāju. Vienlaicīgi ar to rokas, saliektas elkoņos un saliktas ķermeņa augšdaļas priekšā, veic simetriskas apļveida kustības ar delnu it kā aprakstot sfēru. Dzied „Svētās domas par Dzīvi tu stiprini” - 2 reizes.
Figūra III ( izpildītāji turpina kustēties uz priekšu).
15. takts: takts 1. daļā izdara soli uz priekšu ar labo kāju, vienlaicīgi rokas pārklājas horizontāli uz sāniem ar plaukstām uz āru, kuras ir paceltas vertikāli uz augšu ar delnām it kā kaut ko balstot. Tiek dziedāts „stiprini, stiprini, stiprini”.
Figūra II atkārtojas.
16. un 17. takts: izdara 7 soļus uz priekšu un tai pat laikā rokas izdara tās pašas kustības, ko 7. – 10. taktij ( plaukstu slīdēšanu apkārt iedomātai sfērai) Tiek dziedāts „Svētās domas par Dzīvi tu stiprini”.
Figūra III atkārtojas.
18. takts: izpilda to pašu ko 15. taktī . Dzied „stiprini, stiprini, stiprini”.
19. un 20. takts: tāpat kā 16. un 17. taktī. Dzied „Svētās domas par Dzīvi tu stiprini”.
20. takts pēdējā daļā kreisā kāja pievelkas pie labās. Pauzē, kura seko, rokas paceļas Sākuma stāvoklī.
Visi vingrinājumi atkārtojas, t. i. vēl 20 taktis. Beigās kājas saliek kopā un rokas nolaiž gar sāniem.
15. AUM
„AUM – Gara vārds. Nodziedāsiet šo Viņa valodas vārdu, Viņš izdzirdēs jūs un palīdzēs, tāpēc ka saprot un zina jūsu vajadzības”.
„Rakstos teikts, ka Gars iemācīs jums visu. Tātad, kad Dieva Gars, t. i. Mīlestības Gars ieies mūsos, Viņš iemācīs mūs lūgties. Viņš nosvītros cilvēku grēkus. Gars ir varens, neaptverama un diža ir Dieva Mīlestība; tāpēc viņi ir spējīgi izdzēst cilvēces grēkus no neatminamiem laikiem. Šobrīd es atstāšu jūs ar vēlmi izpaust tādu Mīlestību, kura saārstētu jūsu kļūdas. Negaidiet, lai atnāktu no malas palīdzēt, jūs paši varat nodzēst savas kļūdas, attīrīt prātu un sirdi savu, lai sagatavotu apstākļus Dieva gara ienākšanai jūsos. Dievs prasa no cilvēka tīru sirdi, kurā kā tīrā grāmatā, ierakstīt savu likumu”.
„Kad uztver straumi, kura nolaižas no Augstākās pasaules, tu savienojies ar viņiem un sāc dzīvot sakaņā ar Dieva likumiem. Tas nozīmē cilvēka smadzeņu spēka regulēšanu un pārvaldīšanu. Pielietojiet šo metodi kā vienu no pašām labākajām, pašām drošākajām un pašām vieglākajām. Tā nosaukta par „Metode sakariem ar dievu”vai „Metode harmonijas atjaunošanai starp cilvēku dvēselēm’.
Šo vingrinājumu cilvēks svēti glabās sevī. Kad cilvēks dzied svētās dziesmas, viņam jāatver sava dvēsele kā zieds gaismas priekšā, jāpieņem tīra un bezrūpīga bērna stāvoklis un poza, bez bailēm no apkārtējiem. Ja cilvēks ieies tādā stāvoklī, viņš saplūdīs ar saprāta pasaules Būtnēm un tikai tā sapratīs, kas īsti ir dziedāšana un kas – zinātne. Ir viena straume, kura nāk no Saules un iziet caur Zemes centru, un cita straume, kura iznāk no Zemes un iziet caur Saules centru. Kad pastiepjam vienu roku augšā līdz 45 grādu leņķim, izmetam netīrās savāktās neapstrādātās, disharmoniskās enerģijas, no mums uz Zemi. Šī secīgā roku pacelšana ieslīpi uz priekšu un augšu, ar sekojošu kāju pacelšanu – tā ir tiekšanās uz augstienēm. Cilvēks strādā uz Zemes, bet iekšējais skats vienmēr ir saistīts ar zvaigžņu pasauli. Viņš ceļ uz Zemes, bet grib iemiesot to, ko uztver no zvaigžņu sfēras. Šī kustība - pareizais ceļš saiknei ar Dabu, lai izietu uz harmonisku saskaršanos ar to.
Mūzika: „AUM”, Viena nepilna un 7 pilnas taktis. Tiek dziedāti vārdi: „AUM,AUM AUM, OM, OM, Aymen”.
Sākuma stāvoklis: Ķermenis iztaisnots, kājas kopā, rokas gar sāniem.
Kustību secība.
Ayf ( nepilna ) takts: labā kāja iznesta uz priekšu un vienlaicīgi labo roku iznes uz priekšu, dziedot patskani „A”.
1. takts, 1. un 2. daļa: solis uz priekšu ar labo kāju, labā roka iet uz augšu - līdz 45 grādiem, ar plaukstu uz priekšu, bet kreisā roka seko labās līnijai ķermeņa aizmugurē ar plaukstu uz aizmuguri. Labā kāja paceļas uz pirkstiem, pie tā ķermeņa smagums krīt uz tās, kreisā kāja paceļas un paliek gaisā. Dzied zilbi „um”. 1. takts, 3. daļa: solis uz priekšu ar kreiso kāju un vienlaicīgi kreisā roka izstiepjas uz priekšu, labā iet nedaudz atpakaļ. Dzied „A”.
2.takts, 1. un 2. daļa: kreisā roka iet uz augšu līdz 45 grādiem ar plaukstu uz priekšu, bet labā roka seko pa to pašu līniju – ķermeņa aizmugurē ar plaukstu atpakaļ. Paceļamies uz kreisās kājas pirkstiem, labā kāja paliek gaisā. Dzied „um”.
Šīs kustības atkārtojas līdz melodijas beigām. Izdara 7 soļus, 7 pacēlienus uz pirkstgaliem.
Melodiju „Aum” spēlē 4 reizes pēc kārtas. 2. un 4. vingrinājuma atkārtojumu sāk ar kreiso kāju un kreiso roku. 3. atkārtojumu sāk ar labo kāju un labo roku. Pēc 32. takts rokas nolaiž gar ķermeņa sāniem un kājas noliek vienu pie otras.
16. SAULE AUST
„Kas dos ceļu Dievišķajam sevī, tas ieraudzīs Dievu visās Tā izpausmēs. Lai kur viņš nebūtu, Dievs ir ar viņu visu laiku. Tas pavadīs viņu Gaismas veidā. Tas nozīmē, ka uzlēkusi cilvēka dvēseles Saule. Priecājieties, kamēr jūsu saules gaisma pavada jūs”.
„Un viss augstākais un cēlākais cilvēka dvēselē var nobriest tikai zem stariem, zem Dižās Mīlestības Dievišķās gaismas, kura izpaužas caur šo vareno likumu! Šīs Dižās Saules Mīlestībai, kura apgaismo visu kosmosu, ir jāsilst arī mūsos”.
„Sagaidi pirmo austošās Saules staru. Tas ir pats svarīgākais, tas ir Īstenības dēls. Tas slēpj Saules spēku un varenību. Neuztvēri pirmo staru, tu palaidi garām ausmu. Uzņem pirmo staru un mierīgi atgriezies mājās. Pirmais stars ir austošās Saules pirmais auglis dižajā Dzīvības kokā”.
Rokas izdara lokveida kustības no priekšas un uz sāniem un atpakaļ līdz krūtīm. Pēc tam rokas iegrābj it kā mutuļojošu avota ūdeni.
Pirmā daļa – tas ir jaunā rašanās process. Visas saules enerģijas uzaust cilvēkā, lai viņš varētu augt, attīstīties. Otrā daļa – tā ir dzīvinošās enerģijas tecēšana caur cilvēku kā varenam ūdenim.
Mūzika: „Saule aust”, 2 nepilnas un 40 pilnas taktis. Vingrinājumu izpilda divas reizes. Sastādīts no trīs figūrām, kuras seko bez pārtraukuma.
Sākuma stāvoklis: Dalībnieki pagriezušies ar sejām kopējā kustības virzienā, ar kopā saliktām kājām, roku pirksti uzlikti uz krūtīm ar plaukstām pret krūtīm, rokas no delnām uz leju - nedaudz nolaistas gar ķermeņa sāniem.
Kustību secība.
Figūra I Ayf ( nepilna takts): sākas ar labās kājas iznešanu uz priekšu, vienlaicīgi ar to rokas atdalās no ķermeņa un paceļas uz augšu.
1. un 2. takts: lēna pacelšanās uz kāju pirkstiem, pamazām pārnesot ķermeņa smagumu uz tiem. Vienlaicīgi noapaļotas rokas ar nepārtrauktu kustību ceļas uz augšu un veido vainagu virs galvas ar plaukstām uz leju. Galva un kakls paliek vienā līnijā ar mugurkaulu un tikai skatiens seko roku kustībai.
3.takts: labā kāja nolaižas uz pilnas pēdas, kreisā kāja atbalstās uz pirkstiem ķermeņa aizmugurē, rokas uz brīdi paliek nekustīgas. Lēni dzied „Saule aust” no sākuma.
4. takts: izliekam kreiso kāju uz priekšu un noliekam uz pirkstgaliem. Roku plaukstas sāk pagriezties uz āru un rokas ar plašu lokveida kustību lēni nolaižas sāņus.
5. un 6. takts: lēna pacelšanās uz pirkstiem; kā 1., 2. un 3. taktī rokas turpina lokveidā atvērties, pēc tam nolaižas līdz horizontālam stāvoklim, plaukstas pagriežas uz leju. Tai laikā ķermeņa svars tiek pārnests uz kreiso kāju, labā kāja atspiežas uz pirkstu galiņiem aizmugurē. Lēnām dzied „sūta Gaismu”.
7., 8., 9. un 10. takts un 11. takts 1. daļa: viens lēns solis ar labo kāju, pēc tam ķermeņa svara pārnešana kā 1., 2. un 3. taktī. Vienlaicīgi rokas ar apļveida horizontālu kustību dodas uz priekšu un atkal tiek noliktas uz krūtīm iesākuma stāvoklī, ar kreiso kāju atbatstoties aizmugurē uz pirkstgaliem. Tiek dziedāts „nes prieku Dzīvei tā”.
Figūra I atkārtojas ar vienīgo atšķirību, ka pirmais solis tiek izdarīts ar kreiso kāju 2. taktī. Ķermeņa svars likts uz kreiso kāju, rokas atrodas sākuma stāvoklī.
Figūra II 23. takts 1. daļa: solis uz priekšu ar labo kāju un vienlaicīgi rokas, saliektas delnu locītavās un ar uz augšu vērstām plaukstām nolaistas gar ķermeni. Rokas ar viegliem grūdieniem paceļas uz augšu. 2. daļa: solis uz priekšu ar kreiso kāju, pie tam atkārtojas pirmās daļas kustības, rokas augstāk par delnu ar katru grūdienu paceļas nedaudz augstāk. Šīs kustības ceļoties ar grūdieniem uz augšu, izsaka avota mutuļošanu un tiek uzsāktas atkal katrā takts daļā. Tā delnas pakāpeniski iet pie krūtīm. Šīs roku kustības atkārtojas 4 reizes pēc kārtas, pie kam 4 reizes dzied „Dzīvais spēks, avota, tekošais”.
23., 24. un 25. takts; izdara 6 soļus. 26., 25. un 28. takts: izdara 7 soļus.
29., 30. un 31. takts: izdara 6 soļus. 32., 33. un 34. takts: izdara 7 soļus.
Septītajā solī rokas noliek uz krūtīm sākuma stāvoklī. Šī Figūra beidzas ar kreisās kājas soli 34. takts 3. daļā. Pēc tam bez pārtraukuma ejot uz priekšu sākas III figūras kustības.
Figūra III 34. takts 4. daļa:solis uz priekšu ar labo kāju un vienlaicīgi rokas uzliek uz krūtīm ar plaukstām uz krūtīm. Dzied : Zum me”.
35. takts 1. daļa : solis uz priekšu ar kreiso kāju, rokas izstiepjas taisni priekšā. Šī kustība atgādina atdošanu, to pavada ar „Zu” dziedāšanu. 2. daļa: solis uz priekšu ar labo kāju , rokas atgriežas uz krūtīm, pie tā dzied „um”. 3. daļa: solis ar kreiso kāju, rokas uz priekšu , dzied „Zum- me”.
36. takts 1. daļa: solis ar labo kāju un rokas atpakaļ uz krūtīm, dzied „Zu”. 2. daļa: solis uz priekšu ar kreiso kāju un rokas uz priekšu, dzied „um”.
Ar 36. takts 3. daļu līdz 40. takts beigām, tās paša kustības atkārtojas, dzied „Binom to meto”.
40. takts 2. daļa: labo kāju pievelk pie kreisās un rokas atgriežas uz krūtīm ar vienu pēdējo kustību. Pēc tam atgriežas sākuma stāvoklī. Viss vingrinājums atkārtojas.
17. KVADRĀTS
„Kvadrāts attēlo spēka līnijas, kuras darbojas cilvēkā”.
„Četras pasules puses parāda tās kvalitātes, kuras katram cilvēkam jāiegūst. Austrumi ir Taisnīguma kvalitāte, rietumi – labas sadzīves, ziemeļi – Īstenības un Brīvības, dienvidi – Labā, Labuma pasaulē. Starp Patiesību, labu ikdienu, Īstenību un Brīvību, ka arī Labo eksistē iekšējā harmonija, kuru cilvēki tikai tagad sāk izpētīt. Patiesība bez Īstenības izpausties nevar, Īstenība bez Labā nevar izpausties.
Cilvēks sāk ar patiesību, t. i. ar kustību.
„Turiet sevī sekojošo mēru: gribi, lai cilvēki apietos ar tevi labi, arī tu apejies labi ar viņiem’.
Šī kustība saka: lai mums būtu tas pareizais mērs, ar kuru mēra visu uz Zemes. Pie šī vingrinājuma izpildīšanas seja secīgi pagriežas pret visām pasaules pusēm: austrumiem, rietumiem, ziemeļiem, dienvidiem. Tā ir saistīta ar austrumu, rietumu, ziemeļu un dienvidu spēkiem. Austrumi nozīmē – Patiesību, dienvidi – Tikumību, ziemeļi – Īstenību, rietumi – dzīvi uz Zemes. Rietumi parāda kāds labums ir Īstenība, Patiesība un cilvēka Tikumība. Kad Saule noriet, tad cilvēks novērtē, kāds tas ir labums. Kvadrātā notiek enerģiju koncentrācija.
Mūzika: Kvadrāts”, 64 taktis.
Vingrinājums sastādīts no divām figūrām. Pirmo figūru izpilda uz vietas, bet otro – ejot uz priekšu. Šīs divas figūras atkārtojas vienādi četros dažādos virzienos. Pirmais virziens – ar seju pret centru – no 1. – 15. taktij – uz vietas, pēc tam ejot uz priekšu; 2. virziens – labais plecs uz centru – no 16. – 31. taktij – uz vietas, pēc tam soļos uz priekšu; 3. virziens – ar muguru pret centru – no 32. – 48. taktij – uz vietas, tad uz priekšu; 4. virziens – kreisais plecs uz centru – no 49. – 64. taktij – uz vietas, pēc tam soļo uz priekšu.
Sākuma stāvoklis: izpildītāji vērsti ar seju uz centru. Ķermenis iztaisnots. Kājas un rokas savāktas vietā.
Kustību secība.
Figūra I ( uz vietas) 8 taktis.
1. takts: labo kāju izliek pa labi, ar kāju pirkstiem pieskaroties zemei. Vienlaicīgi kreisā kāja mazlietiņ salocās ceļgalā, kamēr rokas horizontāli atveras uz sāniem ar plaukstām uz leju.
2. takts: labās kājas un rokas atgriešanās sākuma stāvoklī.
3. un 4. takts: kustības šajās abās taktīs tādas pašas kā 1. un 2. taktī , bet izpilda ar kreiso kāju.
No 5. – 8. taktij atkārto pirmo četru taktu kustības.
Figūra II ( soļošana uz priekšu tai pašā virzienā) 8 taktis.
9. takts: solis uz priekšu ar labo kāju. Tai pat laikā rokas paceļas vertikāli uz augšu, ejot gar seju; pēc tam šķiras uz sāniem, aprakstot lejupejošu loku ar plaukstām vērstām uz priekšu un apstājas horizontālā stāvoklī.
10. takts: solis uz priekšu ar kreiso kāju, rokas atgriežas pa to pašu ceļu, aprakstot atpakaļejošu loku un paliek sejas priekšā, vidējie pirksti saskaras, plaukstas uz priekšu.
11. – 14. taktij ir vienādas ar 9. un 10. takti.
15. takts: viens pēdējais solis ar labo kāju, rokas izdara to pašu kustību ko 9. taktī pagriežoties par ¼ pa kreisi, labais plecs pret centru, tā lai abi partneri atrastos viens otram priekšā divu izstieptu roku attālumā.
16. takts: kreisā kāja pievelkas pie labās, rokas atgriežas un nostājas krūšu priekšā.
Figūra I atkārtojas ( no 17. – 24. taktij).
Figūa II atkārtojas ( no 25. – 32. taktij).
18. SKAISTUMS
„Dievs ir Dzīves mūžīgais skaistums”.
„Ko skaistums izsaka ar sevi? Tas dod Dzīvību, piešķir jēgu visam un nekad nezūd. Skaistums, kurš parādās un zūd, nav īsts . Tā ir refleksija, kaut kā ēna. Skaistums ir cilvēka dvēseles īpašība. Kad dvēsele izpaužas cilvēks kļūst skaists”.
„Cilvēkam ir jādomā par skaisto Dzīvē, par labumiem, Dieva dotiem. Viņam jātiecas būt gudram un mīlošam, kā Dievam.
„Sekojoši, cilvēkam ilgstoši jādomā par skaistām lietām, jāuztver skaistas un augstas jūtas un jāpauž laba rīcība, jāizstrādā vērtīgais savā raksturā”.
Rokas viena aiz otras noliektas uz priekšu un augšā. Vienlaicīgi ar to secīga ķermeņa šūpošana no vienas kājas uz otru. Šīs kustības nozīmē kvadrāta spēku apstrādāšanu. Kvadrāts dod materiālos labumus, bet šis vingrinājums apstrādā tos. Šī apstrāde ir māksliniecisks darbs, māksla. Šeit kustību līnijas ir taisnas. Tāpēc varam teikt, ka te izteikts vīrišķais princips, kurš apstrādā kvadrātu. Tā ir – elektrība.
Mūzika: „Skaistums”, 90 taktis.
Sākuma stāvoklis: dalībnieki ar seju pavērsti kopējā kustības virzienā. Ķermenis iztaisnots, kājas un rokas savāktas.
Kustību secība.
1. takts: solis uz priekšu ar labo kāju, ķermeņa smagums padots uz priekšu, kreisā kāja - aizmugurē viegli atraujas no zemes. Vienlaicīgi labā roka, aprakstot loku, paceļas uz priekšu un augšā līdz 45 grādiem ar plaukstu uz priekšu, nobeidz kustību ar vienu vieglu viļņveida delnas grūdienu, līdz brīdim, kad kreisā roka ir aizstiepta aiz ķermeņa, labās rokas diagonāles līnijā – plauksta uz aizmuguri.
2. takts: ar vieglu pašūpošanu atpakaļ ķermeņa smagums pārvietojas uz kreiso kāju, tai laikā labā kāja nedaudz atraujas no zemes. Rokas saglabā 1. takts stāvokli.
3. takts: ar vieglu pārvietošanos uz priekšu ķermeņa svars atkal pārnesas uz labo kāju. Abas rokas vienlaicīgi maina savu stāvokli.
4. takts: solis uz priekšu ar kreiso kāju, ķermeņa svars krīt uz tās. Labā kāja paceļas nedaudz no zemes, vienlaicīgi ar to rokas iepriekšējā taktī samainījās vietām un pabeidz savu kustību pa 45 grādu diagonāli ar vieglu viļņveida kustību un ar kreisās delnas grūdienu uz priekšu, tai laikā labā roka atrodas ķermeņa aizmugurē ar atpakaļ vērstu plaukstu.
5. takts: viegla šūpošanās atpakaļ uz labās kājas, kā 2. taktī, bet kājas novietotas otrādi. Rokas tai pašā stāvoklī, kā 4. taktī.
6. takts: lēna šupošanās uz priekšu uz kreisās kājas un attiecīgi roku stāvokļa maiņa.
7. takts vienāda ar 1. takti.
Šie soļi un roku kustības nepārtraukti atkārtojas 90 taktu laikā. 89. taktī šūpošanos pabeidz uz labās kājas. Vingrinājums beidzas 90 taktī, pie kam ar šūpojošu kustību uz priekšu ķermeņa svars pārvietojas uz labo kāju. Kreisā roka pacelta augšā un uz priekšu 45 grādu leņķī.
19. KUSTĪGUMS
„Lai izmantotu Dabu, mums ir jāizpauž ārējā un iekšējā dzīve. Ārējā dzīve izpaužas ar kustībām, bet iekšējā – caur domām, sajūtām un darbību”.
„Līdzība, pēc kuras radīts cilvēks, atšķiras pēc trim pazīmēm: Labums, Spēks un Saprātīgums. No Labā, kā Dzīvības pamata tiek ņemts celtniecības materiāls. Spēks rada kustību. Pateicoties kustībai cilvēks ir kļuvis par dzīvu dvēseli. Kur ir kustība, tur ir Dzīvība”.
„Pasaulē eksistē trīs lietas: kustība, harmonija un doma. Mūzika nepieciešama domai, kā barība kuņģim”. „Bez mūzikas un harmonijas cilvēks nevar domāt pareizi”.
„Vienīgais kas vajadzīgs cilvēciskai harmonijai: viss, kas ir cilvēka rīcībā, lai būtu plastisks, elastīgs, dzīvs, nekad nesasitams. Statiskas lietas ir sīkas un lūztošas, bet dinamiskās – dzīvas, elastīgas, neplīstošas. Tiecieties pēc neplīstošām lietām un vienmēr lai tādas ir jūsu rīcībā”.
Plūstošās roku un kāju kustības ar seju pret centru un ar muguru. Šis vingrinājums it kā ir iepriekšējā turpinājums. Šajā, atšķirībā no iepriekšējā, darbībā ienāk mīkstas, līkas līnijas. Te darbīgs – sievišķais princips, kurš apstrādā kvadrātu. Tas ir – magnētisms. Roku enerģiju polarizācija un harmonizācija.
Mūzika: „Skaistums”, 90 taktis.
Sākuma stāvoklis: Partneri pagriezušies ar seju pret centru. Ķermeņa smagums krīt uz kreiso kāju. Rokas novietotas pa kreisi, virziens uz leju ar plaukstām atpakaļ. Šāds roku stāvoklis ir tikai sākuma stāvoklī.
Kustību secība.
1. takts: ķermeņa svara pārnešana uz labo kāju ar šūpojošu kustību, vienlaicīgi ar to rokas plastiski izdara pusapli un iet pa labi.
2. takts: pagriežoties ar muguru pret centru rokas savācas un labā plauksta glauda kreisās rokas ārējo pusi ( no delnas locītavas uz pirkstiem).
3. takts: labā kāja nostājas kreisās priekšā un ar to vienlaicīgi rokas atvirzās sāņus ar viļņveida kustību.
4. takts: solis ar kreiso kāju pa kreisi, rokas turpina kustēties uz sāniem ar vieglām viļņveida kustībām.
5. takts: ar vieglu pašūpošanos pa labi ķermeņa smagums pārnesas atpakaļ uz labo kāju, kreisā atspiežas uz pirkstiem. Vienlaicīgi rokas paceļas krūšu augstumā, plaukstas saskaras un vērstas viena pret otru.
6. takts: ķermeņa svara pārnešana uz kreiso kāju ar šūpojošu kustību. Vienlaicīgi rokas šķiras ar slīdošu plaukstu kustību, pie tam labā roka paglauda kreisās rokas ārējo pusi.
7. takts: pagriežas pa kreisi par 180 grādiem uz kreisās kājas, pie tā izpildītāji nostājas ar seju pret centru. Labā kāja izdara soli pa labi no kreisās. Labā plauksta paglauda kreisās rokas ārējo pusi ( no delnas uz pirkstiem) un rokas šķiras.
8. takts: solis uz priekšu ar kreiso kāju un vienlaicīgi abas rokas šķiras uz sāniem. Tāpat kā 3. taktī, tikai ar kreiso kāju.
9. takts: tāpat kā 4. taktī, bet ar labo kāju uz priekšu. Rokas turpina kustēties uz sāniem.
10. takts: ar pašūpošanos pa kreisi ķermeņa smagums pārnesas uz kreiso kāju, bet labā paliek uz pirkstiem. Rokas stāvoklī, kā aprakstīts 5. taktī.
11. takts: tāpat kā 1. taktī, tikai rokas saskaras ar plaukstām, pavērstām viena pret otru.
Šīs kustības atkārtojas līdz melodijas beigām, t. i. 90 taktis. 90 taktī dalībnieki stāv ar seju pret centru, kā sākuma stāvoklī. Tās ir vingrinājuma beigas. Pēc pēdējās takts rokas nolaižas gar sāniem, kājas saliek kopā un izpildītāji pagriežas pa labi ar seju kopējā kustības virzienā.
20. UZVARĒŠANA
„Uzvarēt cilvēks var tikai tad, kad māk valdīt savu prātu, savu sirdi un savu gribu. Tā ir varena uzvara Dzīvē”.
„Dievišķais vienmēr uzvar, tai laikā kad cilvēciskais vienmēr ir uzvarams. Tas ir likums bez izņēmuma”.
Vienlaicīga roku kustība uz priekšu – augšā, it kā stumtu gaisu. Tas nozīmē pārvaldīt visu to, kas iegūts. Lai kļūstam saprātīgi pārvaldnieki visam tam, ko esam ieguvuši.
Nodibinās saikne ar fizisko zemes plānu. Balansēšana atpakaļ ar vieglu slīpumu izsaka atzinības jūtas un pateicību Radītājam par visām viņa veltēm, no vienas puses, bet no otras – ( solis atpakaļ) simbolizē , ka cilvēks iet sevī iekšā, pārdomā un saņemas spēkus, kuri ļauj viņam pēc tam pavirzīties savā ceļā uz atjaunotni, varenā izrāvienā.
Mūzika: „Uzvarēšana”, 80 taktis.
Sākuma stāvoklis: Ķermenis iztaisnots. Kājas kopā. Rokas ( savāktas) iznestas pa labi un uz leju 45 grādu leņķī.
Kustību secība.
Pie šī vingrinājuma ķermenis vienmēr vērsts uz priekšu. Kustības tiek izpildītas ar rokām.
1. takts: rokas kustas lokveidā uz priekšu un augšu ar plaukstām uz priekšu.
2. takts: solis uz priekšu ar labo kāju, bet kreisā atbalstās uz pirkstiem. Vienlaikus elkoņi un roku delnas tiek ar grūdienu izmestas uz priekšu ar plauksām uz priekšu, pie tam rokas paralēli viena otrai. Kustība izsaka virzīšanos un notiek plūstoši.
3. takts: ar vieglu šūpošanos atpakaļ ķermeņa smagums pārvietojas uz kreiso kāju, bet labā kāja paceļas un salokās ceļgalā. Vienlaicīgi ar to rokas virzās uz leju un lokveidā pa kreisi, uz sāniem.
4. takts: solis uz priekšu ar labo kāju, kreisā atbalstās uz pirkstiem. Vienlaicīgi ar to rokas paralēlas un veic lokveida kustību uz priekšu un augšu ar plaukstām uz priekšu.
5. takts: solis uz priekšu ar kreiso kāju, labā atbalstās uz pirkstiem. Vienlaicīgi elkoņi un roku delnas tiek izmestas ar grūdienu uz augšu ar plaukstām uz priekšu. Ķermenis seko mērķtiecīgajai roku kustībai.
6. takts: ar vieglu pašūpošanos ķermeņa smagums pāriet uz labo kāju, bet kreisā paceļas un saliecas ceļgalā. Vienlaicīgi rokas lokveidīgi kustas lejup un uz sāniem un ieņem Sākuma stāvokli. Kustības, kuras aprakstītas šajās 6 taktīs, atkārtojas līdz melodijas beigām.
21. ZEMES PRIEKS
„Priecājieties un līksmojiet Kungā. To novēlu visiem, kurus redzu jaunus. Priecājieties, ka varat būt locekļi, pasludināti, ticīgi un Baltās Brālības skolnieki, kuri nes Jauno kultūru pasaulē”.
„Priecājieties, kad mīlat, tāpēc ka Dievs izpauž sevi ar jūsu starpniecību”.
„Priecājieties un līksmojiet, kad iekļūstat grūtībās un ciešanās”.
„Visas Debesis un visa Zeme priecājas par tiem, kas kalpo Dievam ar Mīlestību”.
Šūpošanās kustība ar seju pret centru un ar muguru pret to. Tas ir apbalvojums par visu, ko esam iemantojuši. Tā ir iegūtā izmantošana un apstrādāšana un prieks par tā augļiem. Šīs kustības ir lokveida, magnētiskas. Rokas visa vingrinājuma laikā kustas kopā, paralēli viena otrai. Tas izsaka vienotību, kurai ir jāeksistē mūsu iekšējā dzīvē.
Īstenojas Zemes un Saules sakars. Roku un kāju lauki savstarpēji iedarbojas un glauda Zemi. Šīs viegli ieliekto, paralēli novietoto roku kustības ir magnētiskas, izska prieku par visām iegūtajām pozitīvajām īpašībām. Un šo prieku nododam visai zemei. Caur mūsu augšupeju mēs iedarbojamies uz Zemes evolūciju. Bez tam, roku kustība no kreisās uz labo un atpakaļ, izsaka bezgalīgo zemes griešanos. Tāpat kā roku iznešana uz priekšu pie kustības apļa virzienā, izsaka virzienu, kuram seko cilvēks uz pacelšanās ceļa, un izrāviens, kuru viņš nodod zemei priekš attiecīgas pavirzīšanās uz priekšu.
Mūzika: „Zemes Prieks”, 80 taktis.
Sākuma atāvoklis: Dalībnieki ar seju pret centru, viens aiz otra. Ķermeņa smagums uz labās kājas, kreisā kāja iznesta pa kreisi un pieskaras zemei ar pirkstiem. Rokas paralēlas, novietotas pa labi horizontālā stāvoklī.
Kustību secība.
1. takts: ar vieglu šūpošanos pa kreisi ķermeņa smagums pārnesas uz kreiso kāju. Labā kāja mazliet paceļas un pietuvojas kreisajai. Vienlaicīgi abas rokas paralēli apraksta lejupejošu līkni, pēc tam paceļas pa kreisi līdz horizontālam stāvoklim; delnas mīkstas un lokanas, plaukstas vērstas uz leju, it kā glāsta zemi.
2. takts: viegla pašūpošanās pa labi, ar labo kāju izdara soli pagaru soli uz sānu, kreisā kāja paceļas un pietuvojas labajai. Vienlaicīgi abas rokas paralēli apraksta lejupejošu līkni, pēc tam paceļas pa labi līdz horizontālam stāvoklim.
3. takts: tāpat kā 1. takts, izdarot pie tā mazu solīti uz priekšu.
4. takts: tāpat kā 2. takts.
5. takts: pagrieziens pa labi ar seju kustības virzienā. Solis ar kreiso kāju uz priekšu, rokas paralēli, plūstoši iznes uz priekšu un augšā. Ķermeņa smagums krīt uz kreiso kāju.
6. takts: ar muguru pret centru, viens solis ar labo kāju pa labi. Ķermeņa smagums atrodas uz labās kājas, kreisā paceļas un pietuvojas labajai, neskarot to. Vienlaicīgi rokas paralēli apraksta lejupejošu līkni un paceļas pa labi līdz horizontālam līmenim. Tās pašas kustības kā 1. taktī, bet ar muguru pret centru.
7. takts: tas pats, kas 2. taktī, bet ar muguru pret centru, virzoties kopējā kustības virzienā – izdarot soli ar kreiso kāju.
8. takts: tas pats, kas 6. taktī, bet ar muguru pret centru un izdarot soli ar labo kāju.
9. takts: tas pats, kas 7. taktī.
10. takts: tas pats, kas 5. taktī, bet ar pagriezienu pa kreisi kopējā virzienā un solis ar labo kāju uz priekšu, bet kreisā atbalstās uz pirkstu galiņiem. Roku kustība – kā 5. taktī.
Šo 10 takšu kustības atkārtojas bez pārtraukuma līdz melodijas beigām, t. i. 80 taktis. Vingrinājums beidzas kopējā virzienā, ar ķermeņa smagumu uz labās kājas, kreisā atbalstās uz pirkstu galiņiem, aizmugurē. Abas rokas paralēlas pa diogonāli apmēram 45 grādu leņķī. Pēc pēdējās takts rokas nolaižas gar sāniem un kreisā kāja pievelkas pie labās.
22. IEPAZĪŠANĀS
„Saistieties ar tām dvēselēm, ar kurām esat harmonijā”.
„Un tā, kad satiksiet kādu cilvēku, domājiet labu par viņu. Sakiet sev, ka viņš nes lielisku domu, lieliskas jūtas. Viņam ir lieliska dvēsele un lielisks gars. Kā nodomāsiet par viņu, tā arī viņš atbildēs jums ar to pašu”.
„Viena tikšanās kas notikusi Mīlestības vārdā ir tikpat vērta, cik visas pasaules bagātības”.
„Kad mīli, tu esi Dieva Mīlestības pārvadītājs. Kad tevi mīl, tu uzņem Dieva Mīlestību. Atstāj Dievam brīvi izpausties caur tevi nepretojoties viņam”.
„Kad divi mīl viens otru, viņiem ir jānosūta savas enerģijas uz trešo centru, kas kopējs abiem. Savādāk, ja viņi pārpludinās savas enerģijas viens otram, viņi saskriesies, uzsprāgs, pazudīs telpā”.
„Jūs varat būt draugi un dzīvot harmonijā, tikai ja ievērosiet absolūtās Mīlestības, absolūtās Gudrības un absolūtās Patiesības likumu. Tie ir priekš visiem, bez izņēmuma nevienam”.
Divi stāv ar seju viens pret otru, turoties pie rokām. Pēc tam rokas atlaiž un abi pagriežas ar muguru viens pret otru. Šis vingrinājums ir organisks veids pašapziņas attīstīšanai. Tas izteic to, ka cilvēkam ir jānovērtē citu cilvēku apziņa, jāredz labās puses sevī, un lai viņi redzētu labās puses arī citos.
Kad divi pārī , pagriezti ar muguru viens pret otru, tad viens, kas pa kreisi, apstrādā Labo, bet otrs, kurš pa labi - Īstenību. Centrs atrodas starp viņiem.
Centrs – tā ir Mīlestība. Kad abi pārī pagriezušies viens pret otru, viņi iet uz centru – uz Mīlestību.
Atrodoties ar seju viens pret otru, viņi ar roku kustībām veido elipsi. Bet atrodoties ar mugurām pretī viens otram, viņi ar roku kustībām veido hiperbolu.
Hiperbola – tā ir metode lielu pretrunu atrisināšanai Dzīvē. Tai ir divas pusītes. Tas ir sadalītais cilvēks – abi cilvēka poli, polu radīšana – vīrietis un sieviete. Un pēc tam, kad tie savienojas vienā, veidojas cilvēks.
Kad partneri satveras rokās ar seju viens pret ptru, tad formē elipsi – mīlestības un simpātijas simbolu. Pagriezušies ar mugurām viens pret otru ar horizontāli uz sāniem izstieptām rokām, viņi veido hiperbolu – ciešanu simbolu. Šī ir metode, kas ļauj atrisināt vislielākās cilvēciskās pretrunas. Tā ir dubultošanās izteikšana, sadalīšanās, kas satur divus polus: vīrišķo un sievišķo. Iekšējā apļa partneris koncentrējas uz labo, ārējā apļa partneris apstiprina patiesību. Kad stāvam ar seju pret seju, apstiprinām Mīlestības principu, kas apvieno mūs. Vīrišķā un sievišķā principa apvienojums ar mīlestību centrā nozīmē pilnīgo cilvēku, kurš realizē labo un patieso: „Lai skats vienmēr būtu tīrs un maigs, un dievišķā doma to vienmēr atdzīvina”. Skats uz debesīm simbolizē cilvēka saikni ar Dievu, kura var notikt tikai caur patiesu mīlestību.
Mūzika : „Iepazīšanās”, 60 taktis.
Sākuma stāvoklis: Dalībnieki stāv pa pāriem veidojot divus koncentriskus apļus, iekšējais – stāv ar muguru, bet ārējais – ar seju pret centru. Partneri satvērušies rokās, pagriezušies ar seju viens pret otru un smaidot skatās viens otram acīs. Iekšējā apļa izpildītāja labā roka um atbilstoši ārējā apļa izpildītāja kreisā roka savienotas un paceltas augšā un pa labi līdz 45 grādu leņķim. Iekšējā apļa izpildītāja kreisā roka un atbilstoši ārējā apļa izpildītāja labā roka arī savienotas un papaceltas pa labi saules pinuma augstumā. Kad rokas savienojas, ievēro noteikumu pēc kura labai rokai jābūt virspusē ar plaukstu uz leju, bet kreisā roka apakšā ar plaukstu uz augšu. Ķermeņa svars iekšējā apļa izpildītājiem krīt uz labo kāju, bet ārējā apļa izpildītājiem - uz kreiso kāju.
Kustību secība.
Kustību apraksts ir izdarīts iekšējam aplim. Ārējā apļa partneri izpilda to pašu kustību, bet otrādi.
1. takts: šūpošanās no labās uz kreiso, pārvietojot ķermeņa svaru uz kreiso kāju, bet labā atrodas pa labi, atbalstoties uz pirkstgaliem. Rokas ar plastisku kustību apraksta loku uz leju, pēc tam ieņem Sākuma stāvokli, bet no kreisās puses.
2. takts: atlaist partnera rokas un pagrieziens pa kreisi uz kreisās kājas ar seju pret centru. Labā kāja pārvietojas pa labi, pie tam ķermeņa svars krīt uz tās. Abas rokas saliektas elkoņos un horizontāli uz sāniem satiekas krūšu priekšā ar plaukstām uz leju. Vidējie pirksti saskaras. Pēc tam rokas atvienojas un iet horizontāli uz sāniem ar plaukstām uz leju. Partneri stāv ar mugurām viens pret otru.
3. takts: šūpošanās no labās uz kreiso, pie tam ķermeņa svars pārnesas uz kreiso kāju. Labā kāja atsperas uz pirkstgaliem. Rokas stingri tur viena otru, labā plauksta pavērsta lejup virsū kreisai, kura pavērsta augšup. Pēc tam abas rokas atvienojas un aiziet uz sāniem.
4. takts: šūpošanās pa labi, pie tam ķermeņa smagums pārvieojas uz labo kāju. Pagrieziens pa labi uz labās kājas ar seju pret partneri un muguru pret centru. Kreisā kāja seko ķermeņa kustībai, vienlaicīgi ar to rokas iet uz priekšu, pie tam partneri pastiepj rokas viens otram. Roku savienošana notiek sakaņā aprakstītajam Sākuma stāvoklī.
5. takts: ar muguru pret centru. Kreisā kāja izdara soli pa kreisi no labās. Šūpošanās pa kreisi, pie tam ķermeņa smagums pārvietojas uz kreiso kāju. Labā kāja atrodas pa labi, uz pirkstgaliem. Vienlaicīgi ar to rokas plūstoši ceļas pa kreisi.
6. takts: ar šūpojošu kustību ķermeņa smagums pārvietojas uz labo kāju, bet kreisā atbalstās uz pirkstiem. Rokas apraksta loku pa labi un atgriežas Sākuma stāvoklī.
Šīs sešas taktis atkārtojas nepārtraukti līdz vingrinājuma beigām. Pēc pēdējās takts partneri no abiem apļiem, pabeiguši vingrinājumu, pavērsušies ar seju viens pret otru, pagriežas kopējā kustības virzienā.
23. LABA DIENA
„Šodien ir diena, kad vajag sagatavot vislabāko dāvanu Dieva Mīlestībai. Šodien ir diena, kad mums ir jāsgatavo vislabākā dāvana Dieva Gudrībai. Šodien – diena, kad mums jāsagatavo vislabākā dāvana Dieva Īstenībai. Kas var būt labāks par šīm dāvanām. Tajā dienā, kad sagatavosim vislabāko dāvanu Mīlestībai, uzlēks jauna Saule. Tai dienā, kad sagatavosim vislabāko dāvanu Gudrībai, Saule būs zenītā. Tai dienā, kad sagatavosim vislabāko dāvanu Īstenībai – Saule pārstās norietēt – spīdēs vienmēr. Mēs izpildīsim Dieva gribu – kļūsim par Dieva Dēliem un iesim no slavas uz slavu”.
Secīga vienas kājas izstiepšana uz priekšu gaisā un atsperšanās uz otras ceļgalā salocītās kājas. Ar šo kustību starpniecību, kurās cilvēks stāv uz vienas kājas, bet otra ir gaisā, tiek nervu enerģijai dots pareizais ceļš, pastiprinās griba. Pastiprinās cilvēka gribasspēka darbības. Šīs kustības kalpo nervu sistēmas stiprināšanai, tās magnetizēšanai. Pateicoties šim paņēmienam, cilvēks kļūst spējīgs dot pareizu novērtējumu savām darbībām, redzēt, kas ir pareizs un kas kļūdains tajās un tai pašā laikā uzlabot tās...
Brālīgs sveiciens. Apmaiņa un savienojums starp debesīm un zemi. Sveiciens Kristum.
Mūzika: „Laba diena”, 144 taktis.
Vingrinājums sastāv no 4 figūrām. Katra no tām atšķiras no otras tikai ar roku kustībām, tai pat laikā soļi un kāju kustības mainās secīgi un nepārtraukti visa vingrinājuma laikā tā, kā aprakstīts pirmajā figūrā.
Sākuma stāvoklis: Ķermenis iztaisnots, kājas kopā, rokas uz vidukļa virzītas uz priekšu, lielie pirksti atpakaļ.
Kustību secība.
Figūra I
1.takts: labo kāju iznes uz preikšu, pēda nedaudz piepacelta virs zemes, pirksti uz leju. Celis nostiepts un tai pat laikā kreisais celis viegli saliekts un atsperojas, pie tam labās kājas pirksti pieskaras zemei.
2. un 3. takts: kāju kustības tādas pat kā 1. taktī, t. i. 3 piesēdieni un atsperošanās.
4. takts: labo kāju noliek uz zemes. Ķermeņa svars pārvietojas uz tās un tai pat laikā kreisā kāja atraujas no zemes.
5., 6. un 7. takts: kustības kā 1., 2., 3. taktīs, bet kājas mainās, rokas uz vidukļa.
8. takts: kāju kustības tādas pat kā 4. taktī, kājas mainās. Rokas uz vidukļa.
Pirmo 8 taktu kustības nepārtraukti atkārtojas I figūras laikā, t. i. pavisam 32 taktis. ( Dzied no sākuma: „Vseki hubav ...”līdz „...srce”).
Figūra II
33. taktī labo roku lokveidā iznes uz priekšu un augšu 45 grādu leņķī ar plaukstu uz priekšu. Kreisā roka paliek uz vidukļa.
33. 34. un 35. takts: labo kāju pastiepj uz priekšu, bet uz kreisās veic iesēdienus un atsperošanos, pie tam kustības tādas pašas kā I figūrā.
36. takts ( vienāda ar 4. takti): labo kāju noliek uz zemes un uz tās pārnes ķermeņa svaru un vienlaicīgi labo roku noliek uz vidukļa. Kreiso kāju izstiepj uz priekšu nedaudz gaisā, pirksti virzīti uz leju.
37. takts: tas pats kas 33. taktī, pie tā tiek izstiepta kreisā roka. Labo roku uzliek uz vidukļa.
No 38.- 56. taktij ( kopumā 24. taktis) atkārtojas tās pašas roku un kāju kustības , roku un kāju maiņa notiek pēc katrām 4 taktīm. ( Dzied „krepko, smelo...”līdz „poznat”).
Figūra III
57. takts ( 1. takts, tāpēc ka Mūzika sākas no sākuma) līdz 87. taktij (31. takts) partneri ārējā aplī kreisās rokas paceļ ar plaukstu atvērtu uz augšu, bet iekšējā aplī partneri noliek labo roku virsū ar plaukstu uz leju. Ārējās rokas – uz vidukļa. Kāju kustības kā I figūrā.
88. takts ( 32.takts): ķermeņa smagums atrodas uz kreisās kājas, iekšējās rokas atvienojas un nolaižas gar ķermeni. Dzied kā pie I Figūras.
Figūra IV ( turoties sekojoši aiz ārējām rokām, pēc tam - iekšējām).
No 89. – 91. taktij: labo kāju izstiepj uz priekšu un vienlaicīgi partneru ārējās rokas aprakstot augšupejošus lokus, savienojas galvas augstumā, pie tam kreiso roku plaukstas partneriem ārējā aplī ir pavērstas uz augšu, bet labo roku plaukstas iekšējā apļa partneriem ir uzliktas virsū. Iekšējās rokas abiem partneriem ir brīvas un nolaistas gar ķermeni.
92. takts: kā 4. taktī. Labo kāju noliek uz zemes, ķermeņa smagums atrodas uz tās un vienlaicīgi ārējās rokas aprakstot lejupejošu līkni nolaižas gar ķermeni.
93., 94. un 95. takts: kājas veic tās pašas kustības kā 5., 6. un 7. taktīs. Iekšējās rokas partneri tur kā aprakstīts III figūrā.
96. takts: kreiso kāju nolaiž zemē, ķermeņa smagums atrodas uz tās un vienlaicīgi iekšējās rokas atvienojas un nolaižas gar ķermeni.
97., 98. un 99.taktis: izpildījums tāds pats kā 89., 90. un 91.taktīs. Šīs kustības atkārtojas līdz IV figūras beigām ( t. i. līdz melodijas „Hubav den”beigām).
Pēdējo soli izdara ar kreiso kāju. Pēc tā labā kāja pievienojas tai. Rokas nolaiž gar ķermeņa sāniem.
24. KĀ MĒS APMIERINĀTI
„No cilvēka netiek prasīts lai viņš būtu nemirstīgs. Ja viņš vienmēr ir apmierināts un pateicīgs, tātad viņš ir ieguvis nemirstību”.
„Nav lielāka labuma kā Dzīve. Ja ciešat un priecājoties neizmantojat labo kas slēpjas Dzīvē, jūs nesaprotat šo Dzīvi. Priecājieties par katru mazāko labumu, par pašu mazāko mīlestību sevī”.
„Nav lielāka labuma priekš cilvēka par to, lai viņš varētu redzēt Dievišķo sevī un savā tuvākajā. Visa Daba atveras tā priekšā”.
„Dieva Griba ietverta tajā, lai mēs strādātu kopējam labumam, lai visi cilvēki varētu lietot tava darba augļus. Kad visi strādās tā, pārpilnība atnāks uz Zemi”.
„Ja visi cilvēki pateiksies Dievam par to, ko Dievs tiem devis, viņi sapratīs viens otru. Ja cilvēki pastāvīgi pateiksies, tiem daudz tiks dots un daudzi noslēpumi tiem atklāsies. Ja pateicība neieies tavā sirdī, nevarēsi ieiet Dieva Valstībā”.
Solis uz priekšu, ar secīgi sekojošiem šūpojošiem soļiem ar vienu un otru kāju. Pirmajā daļā rokas brīvas, bet otrā – iekšējās rokas sadotas. Pirmā daļa ir sagatavošanās. Otrā mūs māca iegūt spēju pareizi novērtēt dabas spēkus un dot tiem pareizo izpausmi. Šīs kustības attīsta spēju novērtēt dabīgos labumus.
Soļi uz priekšu ar sekojošu balansēšanu uz aizmugurējās kājas izsaka pateicību par mums dāvāto dzīvību. Cilvēks ir pilns ar prieku par esību uz Zemes. Viņš dzied lūgsnu visam un visiem apstākļiem, kas viņam ir apkārt. Otrajā figūrā soļi variējas, un partneri sadodas rokās, izstiepjot tās uz priekšu. Tas nozīmē Dabas Spēku ietekmes apzināšanos, tie stimulē cilvēku tā darbā un viņa meklējumos. Šis vingrinājums nozīmē: „Dzīvība - svēta dāvana. Strādā, izmanto šo svēto dāvanu, neslaisties dīkā, nodarbojies ar sevis izglītošanu. Jebkuros dzīves apstākļos nezaudē gara rāmumu”. „No rīta līdz vakaram cilvēks izrāda atzinību un pateicību visam, kas viņam visapkārt, un tad mīlestības straumes iet caur viņa dvēseli. Neaizmirstiet, ka Dižajā Dievišķajā Plānā visas pretrunas galu galā tiek atrisinātas”.
Mūzika: „Kā mēs apmierināti”, 32 taktis.
Sākuma stāvoklis: Ķermenis iztaisnots, kājas kopā, rokas uz vidukļa, pirksti vērsti uz priekšu, lielais pirksts – atpakaļ.
Kustību secība.
Vingrinājums tiek izpildīts divās figūrās.
Figūra I
1.takts: solis uz priekšu ar labo kāju, vienlaicīgi ar to kreisā kāja mazliet piepaceļas uz vietas. Rokas paliek uz vidukļa līdz izpildīta visa figūra.
2.takts: solis uz priekšu ar kreiso kāju, labā kāja mazliet paceļas uz vietas
3.takts: solis uz priekšu ar labo kāju, kreisā pacelta uz vietas.
4. takts: ar šūpojošu kustību atpakaļ ķermeņa svars pārvietojas uz kreiso kāju, bet tai laikā labā kāja paceļas virs zemes.
Šīs 4 taktis atkārtojas vēl 3 reizes, kopumā 16 taktis.
Figūra II
17. takts: solis uz priekšu ar labo kāju, ķermeņa svars pie tā pārvietojas uz tās, bet kreisā kāja paceļas daudz augstāk uz vietas. Vienlaicīgi ar to partneri tur viens otru aiz rokām ( ievērojot roku turēšanas noteikumus, kas aprakstīti vingrinājumā Nr.23.) un ar mērķtiecīgu kustību ceļ tās uz priekšu un augšu. Ārējās rokas arī ar vēzienu izdara pusapļa kustību uz priekšu un augšu.
18. takts: solis uz priekšu ar kreiso kāju, labā kāja paceļas uz vieta ievērojami uz augšu. Vienlaicīgi ar to iekšējās rokas un paralēlās tām brīvās ārējās rokas izdara grūdienu uz priekšu un augšu, pie tā iekšējās rokas ir svienotas, bet ārējās – ar plaukstām uz priekšu.
19. takts: ar šūpojošu kustību atpakaļ ķermeņa smagums pārvietojas uz labo kāju, bet kreisā paceļas uz priekšu ar viegli ieliektu ceļgalu. Vienlaicīgi abas rokas apraksta lejupejošu līkni un nolaižas uz leju un atpakaļ.
20. takts: izpilda tāpat kā 17. takti, bet ar otru kāju.
21. takts: izpilda kā 18. takti, bet ar otru kāju.
22. takts: izpilda kā 19. takti, bet ar otru kāju.
23. takts: izpilda kā 17. takti.
24. takts: izpilda kā 18. takti.
Šo astoņu taktu kustības atkārtojas līdz 32. taktij ( t. i. vēl 8 taktis ieskaitot).
32. taktī dalībnieku abas rokas tiek noliktas uz vidukļa, kā aprakstīts sākuma stāvoklī un atkal izpilda Figūru I un Figūru II līdz mūzikas beigām. Vingrinājumu beidz ar soli uz priekšu ar labo kāju un ķermeņa smagums atrodas uz tās, rokas paceltas augšā un uz priekšu.
25. SOLI PA SOLIM
„Dievišķajā pasaulē eksistē sekojošs likums: tas ko cilvēks nevar uzreiz saprast, paliek nesaprotams uz visiem laikiem; un tas, ko cilvēks var saprast uzreiz, paliek saprotams uz visiem laikiem. Kaut ko nesapratīsi uzreiz, nevarēsi arī pielietot Dzīvē. Saprašana nozīmē pirmo soli. Izdarīsi pirmo soli, aiz tā nāk otrais, trešais, ceturtais, piektais un rinda citu soļu. Ja ko nebūt nesaproti uzreiz, tev nebūs nekāda stimula; ja sapratīsi uzreiz, tu izdarīsi pirmo soli, kurš izšķirs visas tavas dzīves likteni”.
Kājas uz vietas, secīgi pārvietojas uz sāniem un priekšu un pēc tam kustība uz priekšu. Kad viena kāja pārvietojas uz sāniem vai priekšu saules enerģija nonāk lejā mūsos, bet kad abas kājas ir kopā, tad mēs sūtam zemes enerģiju augšup pie Saules. Tādā veidā notiek apmaiņa. Kad kājas ir atsevišķi, Saule un mēs esam pozitīvi attiecībā pret Zemi: uzņemam no Saules un atdodam Zemei. Bet kad kājas ir kopā, tad zemes enerģija ir pozitīva un iet pie Saules.
Ar šo kustību starpniecību attīstās nojauta, kad darbojas Saule un kad Zeme. Tas palīdz mums iegūt īstās metodes, kas ieliktas Dabā.
Šis vingrinājums attīsta jūtīgumu un atļauj saprast un atšķirt saules un dievišķās enerģijas darbību.
Mūzika: „Soli pēc soļa”, 96. taktis.
Sākuma stāvoklis: Ķermenis taisns, kājas kopā, rokas uz vidukļa, pirksti uz priekšu, lielie pirksti atpakaļ.
Kustību secība.
1. takts, 1., 2. un 3. daļa: labo kāju izliek uz sānu pa labi, pieskaroties zemei ar pirkstu galiem. Rokas paliek uz vidukļa līdz vingrinājuma beigām bez izmaiņām. 4., 5. un 6. daļa: labā kāja atkal ieņem sākuma stāvokli, pievelkoties pie kreisās.
2. takts: izpilda tāpat kā 1. takti.
3. takts, 1., 2. , 3. daļa: labo kāju izstiepj uz priekšu, pieskaroties pie zemes ar pirkstu galiem. 4., 5., 6. daļa: labā kāja atgriežas atpakaļ pie kreisās.
4. takts: izpilda kā 3. takti.
5. takts, 1., 2.un 3. daļa: solis uz priekšu ar labo kāju. 4., 5. un 6. daļa: kreisā kāja pievienojas labajai, kā sākuma stāvoklī.
7. un 8. takts: izpilda kā 1. un 2. takti, bet ar kreiso kāju.
9. un 10. takts: izpilda kā 3. un 4. takti, bet ar kreiso kāju.
11. takts un 12. takts: izpilda kā 5. un 6. takti, bet pirmais solis uz priekšu tiek izdarīts ar kreiso kāju. Kustības 12 taktīs atkārtojas sekojoši ar labo, bet pēc tam ar kreiso kāju līdz mūzikas beigām, t. i. 96 taktis. Vingrinājuma beigās kājas saliek kopā un rokas nolaižas gar ķermeni.
26. AGRĀ RĪTĀ
„Rīta ausma dod cilvēkam tik daudz enerģijas, cik neviens cits spēks nav spējīgs viņam dot. Un psalmu dziedātājs saka: „Kungs, es pameklēšu tevi rītausmā”.
„Ja šī dzīvā enerģija nonāk cilvēkā, viņa prātā dzimst dižas idejas. Dzīvība neatnāk vienmēr, tikai precīzi noteiktos momentos, kad Dievs – Dižais spēks nonāk uz Zemes”.
„Atcerieties: Dievišķie impulsi atnāk periodiski katru rītu. Tomēr ne katrs impulss ir Dievišķs. Nepieciešams, lai jūs atšķirtu cilvēciskos no Dievišķajiem impulsiem”.
Trīs figūras: pusapļa kustība ar vienu kāju otras priekšā. Šūpojoši soļi secīgi ar abām kājām. Un paralēlas roku un kāju kustības. Ar pirmo figūru harmonizējas spēki cilvēka organismā. Otrajā figūrā liekam kāju te uz papēža, te uz pirkstiem. Papēdis atbilst fiziskajai pasaulei, pirksti – garīgajai. Kad kāpjam uz papēža – uzņemam no fiziskās pasaules, bet kad uz pirkstiem – uzņemam no garīgās. Un abās pasaulēs nolīdzinām eksistējošās pretrunas. Visas figūras dod ceļu pareizai dabas doto labumu izmantošanai.
Šis vingrinājums sastāv no trīs figūrām. Pirmajā figūrā, kad kājas apraksta pusloku un pieskaras zemei ar pirkstgaliem, cilvēks piesūcas ar zemes enerģiju, kas ir daudz varenāka rīta stundā, un nolīdzsvaro organisma spēkus, kas nozīmē iekšējo sagatavošanos, lai atdotos kalpošanai citiem.
Otrajā figūrā, kad partneri, turoties aiz rokām, atliecas uz papēžiem atpakaļ, viņi stimulē savas būtības fiziskos spēkus. Kad viņi uz puspirkstiem paliecas uz priekšu, viņi stimulē prāta spējas. Turoties aiz rokām, partneri abpusēji apvienojas tieksmei uz darbu, uz pavirzīšanos uz priekšu.
Trešajā figūrā, kad kājas atvirzās uz sānu un priekšu, skaroties pie zemes ar pirkstiem, bet rokas kustas paralēli, tas izsaka apņēmību izpildīt savu zemes uzdevumu. „Durvis dzīves skolai ir plaši atvērtas tam, kas iemīlēs savu tuvāko un kalpos dievišķajam dzīvē”.
Mūzika: „Agrā rītā”.
Šo mūziku izpilda 1 reizi priekš I un II Figūras un 2 reizes priekš III Figūras.
Sākuma stāvoklis: Ķermenis taisns, kājas kopā, rokas – uz vidukļa, pirksti uz priekšu, lielie pirksti – atpakaļ.
Kustību secība.
Šis vingrinājums sastāv no trīs figūrām.
Figūra I
1. takts, 1. daļa: labā kāja nedaudz pacelta virs zemes apraksta pusapli, kreisās kājas priekšā, pie tam noliek to kreisās kājas otrā pusē atspiežoties uz pirkstiem.
2. daļa: labā kāja atgriežas atpakaļ pa to pašu ceļu un novieto to uz pirkstu galiņiem pa labi, sāņus no kreisās, ceļgals nostiepts. Rokas līdz I Figūras beigām - uz vidukļa, kā aprakstīts sākuma stāvoklī.
2.takts 1. un 2. daļa: izpilda tāpat kā 1.takts 1. un 2. daļu.
3. takts, 1. daļa: solis uz priekšu ar labo kāju. 2. daļa; kreisā kāja pievelkas pie labās.
5., 6., 7. un 8. takts: izpilda tās pašas kustības kā 1., 2., 3., 4. taktīs, bet ar kreiso kāju.
Astoņās taktīs aprakstītās kustības atkārtojas 3 reizes, t. i. kopā 24 taktis.
Figūra II
25. takts 1. daļa: partneri savieno iekšējās rokas, atbilstoši 23. Vingrinājumā aprakstītajiem noteikumiem. Rokas paceļas galvas augstumā, pie tam vienlaicīgi izdara soli uz priekšu ar labo kāju. Ārējās rokas paliek uz vidukļa. 2. daļa: solis uz priekšu ar kreiso kāju, rokas tai pašā stāvoklī.
26. takts, 1. daļa; izpilda kā 1. taktī.
Pie šo kustību izpildīšanas, pie katra soļa savienotās iekšējās rokas izdara vieglu pagrūdienu uz priekšu sekojot mūzikai.
27. takts 1. daļa: ar šūpojošu kustību atpakaļ ķermeņa smagums pārnesas uz labās kājas papēdi, bet labās un kreisās kājas pirksti paceļas gaisā. Vienlaicīgi ar to rokas nolaižas lejā un atpakaļ.
2. daļa: ar šūpojošu kustību uz priekšu ķermeņa smagumu pārnes uz kreisās kājas pirkstiem. Labās kājas papēdis piepaceļas. Vienlaicīgi savienotās iekšējās rokas paceļas uz priekšu un augšā.
28. takts: izpilda tieši tāpat kā 3. takti.
Šī kustība atkārtojas līdz 26. melodijas beigām, kopumā 24 taktis. Pēc Figūras II beigšanas partneri rokas nolaiž.
Figūra III
49. takts 1. daļa: solis uz priekšu ar labo kāju, vienlaicīgi ar to rokas tiek iznestas tieši priekšā – iztaisnotas un paralēlas, ar plaukstām uz leju. 2. daļa: solis uz priekšu ar kreiso kāju, vienlaicīgi ar to rokas atgriežas uz vidukļa.
50. takts, 1. daļa: izpilda tāpat kā 1. takts 1. daļu. 2. daļa: kreisā kāja pievelkas pie labās un vienlaicīgi rokas uzliek uz vidukļa.
51. takts 1. daļa: labā kāja izstiepjas pa labi, pieskaroties zemei ar pirkstu galiņiem. Vienlaicīgi abas rokas atvienojas horizontāli un vertikāli ar plaukstām uz leju. 2. daļa: labā kāja pievelkas pie kreisās un vienlaicīgi abas rokas noliek uz vidukļa.
52. takts: izpilda kā 3. taktī.
53. takts 1. daļa: labā kāja izstiepjas uz priekšu, pieskaroties zemei ar pirkstu galiņiem. 2. daļa: labā kāja pievelkas pie kreisās. Vienlaicīgi abas rokas atkal noliek uz vidukļa.
54. takts: izpilda kā 1. un 2. taktī.
55. un 56. takts: arī izpilda kā 1. un 2. taktī.
57., 58., 59., 60., 61. un 62. takti izpilda atbilstoši kā 3., 4., 5., 6., 7. un 8. takti, bet ar kreisās kājas izstiepšanu. Šīs kustības atkārtojas līdz melodijas beigām.
Pēc vingrinājuma beigšanas, kājas noliek blakus un rokas nolaiž gar sāniem.
27. ELPOŠANA
„Elpošana ir garīgā barība”. Tas, kas saprot elpošanas likumus, tas saprot garīgās pasaules likumus”.
„Garīgā pasaule, par kuru runāju, atrodas netālu no jums. No jūsu dzīves ir atkarīgs, vai atradīsieties rupjajā fiziskajā pasaulē, vai garīgajā, eņģeļu mīlestībā.
„Garīgā pasaule – tā ir mūzikas pasaule”.
„Mūzika nes Dzīvību un Spēku. Tā labvēlīgi iedarbojas uz cilvēku veselību. Tas, kurš dzied – veselības kandidāts. Izmantojiet labumus ar dziedāšanas starpniecību un to, ko iegūsiet, ielieciet to Dzīvē”.
Ar šiem Muzikāliem elpošanas vingrinājumiem cilvēks ieradinās Muzikālajā metodē, kuru ir jāpielieto savā dzīvē. Pateicoties tai, viņš harmonizējas ar Dabu.
Gamma uz izelpas tiek izdziedāta trīs dažādos veidos. 1 - paceļošā gamma simbolizē cilvēka aicinājumu pēc harmonijas, pēc atdeves. 2 – lejupejošā gamma – pateicības simbols, uzņemšanas. 3 – jauktā gamma – simbols divu straumju līdzsvarošanai: Pacelšanās un Nolaišanās ievieš harmoniju. Šis vingrinājums māca cilvēkus harmoniskām attiecībām savā starpā. „Elpošana uzlabo balsi, bet dziesma uzlabo elpošanu. Ieelpa – tas ir sinonīms dvēselei, bet izelpa – sinonīms garam. Tie ir divi dievišķās Gudrības un dievišķās Mīlestības procesi”.
Mūzika: „Muzikālie vingrinājumi pareizai elpošanai un dziedāšanai”.
Sākuma stāvoklis: Izpildītāji stāv taisni, veidojot divus koncentriskus apļus, ar seju pret centru. Ķermenis iztaisnots, kājas kopā, rokas saliektas elkoņos un atrodas krūšu priekšā, plaukstas vērstas pret ķermeni, vidējie pirksti saskaras.
Kustību secība.
Pirmā ilgstošā toņa laikā – ieelpojam caur degunu, vienlaicīgi ar to rokas plaši atveras horizontāli uz sāniem, plaukstas vērstas uz priekšu.
Nākošo toņu laikā līdz muzikālās frāzes beigām – izelpot lēni, ar patskaņa „a” dziedāšanu, Vienlaicīgi ar to rokas atgriežas atpakaļ sākuma stāvoklī.
Šīs kustības atkārtojas trīs reizes. Vingrinājuma beigās rokas brīvi nolaižas gar ķermeni.
28. NODOMS – REDZĒJUMS
„Novēlu jums, lai jūs ieietu Dieva Labvēlībā. Tas ir ceļš, pa kuru katram ir jānoiet. Ļoti grūts ceļš, bet tā tas ir priekš katra, kurš atgriežas no tāla ceļa”.
„Dieva Svētība atnāk caur gatavību pakalpot. Eņģeļu pasaulē nekad neizdod pavēles. Tur katrs uztver Dieva domas un pielieto tās – katrs ir atjautīgs . Kaut kad – nebūt arī jūs varēsiet sajust un uztvert Dieva domas un pielietot tās. Tā ir Dieva Svētība”.
„Katram ir jānes sevī Gudrības gaismeklis, pildīts ar Īsto eļļu un aizdegtu ar Mīlestības uguni. Ja aizdegsiet šo lampu vienreiz, tā spīdēs pastāvīgi. Mājā, kurā deg šis gaismeklis, Dievišķie labumi tek pastāvīgi”.
Roku pacelšana un aplaistīšana. Šī kustība izsaka, ka mums jāpieņem visu Dieva Labvēlības( Svētības) pārpilnību un pie pilnas brīvības. Kad rokas paceļas uz augšu un savienojas virs galvas, tad mēs atrodamies saistībā ar augstāko pasauļu enerģijām un pārnesam to uz fizisko lauku. Kad atnāk uz fizisko pasauli, rokas atvienojas, mēs esam tālu no Realitātes, kura atrodas Esības pamatā. Šis vingrinājums var tikt nosaukts vēl par metodi saites nostiprināšanai ar Ideālo pasauli.
Aplaistīšanās ar dievišķajām enerģijām.
Pie vingrinājuma izpildīšanas izrunā formulu: „Lai pienāk Dieva pasaule un lai uzaust Dieva Prieks un Dieva līksmība mūsu sirdīs”.
Sākuma stāvoklis: Dalībnieki vērsti ar seju pret centru, tāpat kā iepriekšējā vingrinājumā. Ķermenis taisns, kājas kopā, rokas nolaistas brīvi gar ķermeni. Doma sakoncentrēta.
Kustību secība.
Rokas paceļas sānis un augšā, lokveidā, kamēr abu roku pirkstu gali sakaras virs galvas. Pēc tam izdara kustību līdzīgu „aplaistīšanai”, rokas lēni nolaižas gar ķermeni, plaukstas sasniedz sākuma stāvokli.
Aplaistīšanas vingrinājumu vajag veikt ar svētām jūtām.
Ar vingrinājuma sākumu sākam izrunāt augstāk minēto formulu un šis vingrinājums atkārtojas 3 reizes.