Beinsa Duno mantojums
VIENOTĪBA MĪLESTĪBĀ
Skolotājs saka skolniekiem: Esiet pateicīgi jebkuram, kurš izdara jums pakalpojumu.
Mīlestība nāk no Dieva.
Tas, kurš jūs mīl, ir pārvadītājs dieva Mīlestībai. Kāds ierodas un saka, ka izdarījis jums pakalpojumu, vai kādu tur labumu, viņš nerunā patiesību.
Kristus ir teicis „Es neesmu nācis izpildīt savu gribu, bet Tēva Gribu, kurš mani sūtījis”. Jūsos – nesapratne, neapmierinātība. Neapmierinātība nāk no tā , ka jūs nezinat ka Mīlestība ir viena, vienota un nedalāma. Smieklīgi domāt, ka jūs mīl divi vai vairāki cilvēki.
PASAULĒ TIKAI VIENS VAR JŪS MĪLĒT – NEVIENS CITS.
Kāds domā, ka daudzi viņu mīl: tēvs, māte, brāļi, māsas, draugi. Būtībā tas tā nav. Kad iedomājies, ka daudzi tevi mīl, tā ir tikai šķietamība.
Mīl tikai Vienotais – Dievs. Ja Dievs tevi iemīlēs , visi cilvēki tevi mīlēs.
Ir tāds stāsts: Divi jaunieši mīlēja viens otru. Pēc desmit gadiem vīrs pamanīja, ka viņa sieva sākusi pamanīt viņa trūkumus un kritizēt viņu. Tad viņš nomaskējās par jaunu cilvēku un sāka izrādīt tai uzmanību, rakstīt mīlestības vēstules. Viņa teica vīram: „Ir vīrieši, kas ir delikāti, cēli”. Viņš sacīja viņai, ka tas ir tiesa, ka viņš ir nedaudz parupjš. Nomaskējies viņš reiz teica viņai : „Tavs vīrs ir ļoti labs, mīli viņu”.
Cauri visiem tevi mīlošiem, viena Būtne mīl. Tevi – tas ir Dievs.
Tā kā Mīlestība ir nedalāma, kad cilvēks grib to dalīt – dzimst ciešanas.
Cilvēks domā, jūt un darbojas, bet viņam jāapzinās, ka viņā darbojas Dievs. Pielaidīs domu, ka pats visu paveic, viņš būs uz nepareizā ceļa.
Kāds izdara kaut ko un sevī iedomājas, ka viņš – autors. Tomēr, aiz šķietamas ārējas godprātības saka: ”Dievs paveica šo lietu”. Nē, cilvēkam jābūt patiesam sevī – jāatzīst ka Dievs strādā caur viņu. Cilvēks ir līdzīgs pastniekam, kurš atver somu, sadābū vēstuli un dod to tev. Iet uz citu vietu, atkal sadabū no somas vēstuli un dod to. Ar to izdara cilvēkiem pakalpojumu. Tu iedomājies, ka izddaļājot vēstules , kļūsti nabags. Nē, tu kļūsti bagātāks. Piepildot somu ar vēstulēm, tu esi bagāts . Izdali vēstules, kļūsti nabags, lai atkal piepildītu somu. Izdalot ļaudīm, kurus mīli, pa vēstulei, tu iepazīsties ar viņiem. Tu nerakstīji vēstules, tu tikai izdali tās. Mēs sakām: „Mana mīlestība”. Jautājums ir tajā, lai atgrieztos vienotajā mīlestībā, t. i. mīlestībā uz Dievu, lai tā izpaustos caur jums. Cilvēkam jāstājas sakaros ar tīru gaisu. Ar tīru gaisu es domāju Vienoto, Dievišķo Mīlestību. Ar netīru gaisu domāju mīlestību ar piejaukumiem.
Bet tagad Dievs vēlas no mums kaut ko. Viņš nevēlas to kā likumu. Mums ir jāsaprot, ko Viņš vēlas no mums. Kad mīlat kādu, jūs vienmēr gribat zināt kāds viņš ir. Dievs mūs iemīlējis, pielāgojas mūsu noteikumiem. Līdz šim brīdim Dievs piemērojies tūkstošiem, miljoniem gadu. Kā viņš pielāgojas mums , tā arī mums ir jāpielāgojas Dievam.
Lūk, kā tas notiek: cilvēkam ir jābūt teicamam prātam, kurā Dievs varētu izpausties; lieliskai sirdij, kurā Dievs varētu izpausties; lieliskai dvēselei, kurā Dievs varētu izpausties.
Tu mīli doto cilvēku, kuram ir gaišs prāts. Tā ir tikai trešdaļa patiesības; tu kādu mīli viņa sirds dēļ – tā ir cita patiesības trešdaļa. Bet kad nonāksi līdz Dievišķajāi Mīlestībai, tu sajūtīsi, ka aptver visu. Tad tu mīli Dievišķo – Dievu cilvēkā.