Beinsa Duno mantojums
AVOTS
Netālu no ciema bija minerālavots. Tā ūdens brīvi iztecēja pa apkārtni. Avots bija bagātīgs, tā ūdens – pasilts, patīkams pēc garšas, Skolotājs to uzskatīja par brīnišķīgu, dzēra tikai to un rekomendēja to visiem.
Apkārt avotam, uz stāvām nogāzēm, apaugušām ar jaunu ozolu audzēm, bija noras. Šeit mēs bieži nācām ar Skolotāju. Daba bija pieticīga, laipna. Zāle auga, lapas uz kokiem raisījās, dažādi ziediņi parādījās savā laikā. Putniņi dziedāja. Dzīve pulsēja sev atmērītā un veselīgā ritmā.
Skolotāja domas bija tulkojums no dabas Dižās Grāmatas; tajā jautās tas pats mūžīgais Vienotās dzīvības ritms:
Tas, kas priecē cilvēku, ir Dievs.
Viss, kas dod tev iedvesmu – ir Dievs.
Tas, no kā šajā gadījumā uzņem dzīvību, jebkādu pamudinājumu un spēku – ir Dievs.
Tikai starp divām saprātīgām būtnēm var parādīties saprātīga, diža doma. Tas ir likums.
Ir nepieciešams būt saistībā ar Dievu , lai mūsos parādītos saprātīga diža doma. Tas ir likums.
Visas domas, kas ienākušas prātā, visas jūtas un vēlēšanās, kas iekķlūst sirdī, visas nāk no šī Dižā Avota. Šis Avots – Dvēsele.
Dvēseles avots barojas no daudz varenāka Avota. Tas ir cilvēka Gars.
Cilvēciskā gara avots barojas no vēl dižāka Avota. Tas ir Dieva Gars.
Dieva Gara avots barojas no vēl daudz dižāka Avota – Absolūtā, Nezināmā Esības Avota.
Jebkura doma, nesoša cilvēciskai dvēselei Mīlestības sulas, nāk no Dieva.
Jebkura doma, kas nes Gudrības gaismu, nāk no Dieva.
Jebkura doma, kas cilvēciskai dvēselei nes Patiesības brīvību, nāk no Dieva.
Viss, kas nāk ne no Dieva, nes sevī indi un nāvi.
Tāpēc katrs cilvēks, kurš neuztver Dieva domas, uzņem indi un nāvi.
Caur visiem eņģeļiem, caur visām augstākajām būtnēm izpaužas Dieva Mīlestība, bet tikai dažādā pakāpē. Tātad, Mīlestība nāk no vienas vietas, no vienota centra.
Ja gribat iet pie Mīlestības, jāiet pie Mūžīgā Avota – pie Dieva.
Ārpus Dieva nevari iepazīt Mīlestību.
Tu esi tikai durvis, caur kurām Dievs ienāk, lai iemācītu tev kā mīlēt. Atļauj sev mācīties tikai pie Vienīgā. Rakstos teikts : „Dievs ir mūsu Skolotājs”. Kad mācīsies pie Kunga, apģērbsies pašās skaistākajās drānās. Kurš piekritis Dievišķajiem principiem, tā dzīve – poēzija, mūzika, dziesma. Vīņ’sir drosmīgs, izlēmīgs, ar cēlām, paaugstinātām jūtām. Novirzījies no ši principa, cilvēks kļūst aizdomīgs, par visu šaubās, baidās par savu dzīvi, uztraucas ka tuvojas vecums, ka nav līdzekļu, ka nav nodrošināts, un tā tālāk.
Pievērsiet uzmanību mazām ierosmēm, mazām domām un jūtām, kas parādās jūsos – tajās ir Dievs.
Kur gan ir Dievs?
Dievs ir tur, kur - Mīlestība, Īstenība, Dzīvība, Zināšanas un Brīvība.
Vienīgais, kas izsauc mūsos pašus skaistākos dvēseles pārdzīvojumus, kas atsvaidzina un paaugstina – tā ir Viņa klātbūtne.
Kāds saka : „Lai Dievs izlabo pasauli”. – Reiz Dievs rakstīja cilvēku sirdī, Viņš jau ir izlabojis pasauli. Atliek izpaust to, ko Viņš ierakstījis cilvēkā.