Beinsa Duno mantojums
Saknes
Jebkādas grūtības – tas ir eksāmens, kuru nepieciešams izturēt. Kad tavā dzīvē parādās ciešanas, saki: „ciešanas parādījās, lai es izlabotu savu kļūdu”.
Kad cilvēks iegūs pašsavaldību, grūtības un ciešanas izzudīs.
Patreizējās ciešanas – priekšvēstneši jaunai dzīvei, priekš kuras jāsagatavo smalkā matērija. Ar ciešanu palīdzību smadzeņu matērija kļūst arvien smalkāka un smalkāka.
Ciest – nozīmē laist dziļas saknes zemē un strādāt. Caur ciešanām, pretrunām un pretdarbību iegūstat pieredzi par dižiem likumiem, kas vada dzīvi.
Pretrunas, esošas pašreiz dzīvē, nākotnē neatkārtosies. Kāds ir ciešanu gals? – Saprātīgums.
Ja pēc ciešanām kļūsi daudz saprātīgāks, pateiksies – šīs ciešanas ir vietā. Ja tu cieti un neieguvi saprātīgumu, šīs ciešanas nebija vietā.
Kad uzrok zemi, sliekām un skudrām tā ir kataklizma, ciešanas. Tomēr jauna kultūra tiek sēta zemē tieši ar šo rakšanu. Cilvēciskās ciešanas ir līdzīgas šai rakšanai, ar kuru iesēj jaunu kultūru cilvēkos.
Jo taču ķermeņa tīrīšanai izmanto sūkli. Ar ciešanām ķermenis tīrās. Jo cilvēka ķermenios nav tīrs, Dieva domas nepārraidās pareizi, netiek pareizi nodota. Grūtības attīra nervu sistēmu. Kad ikviens nervs attīrās, tad cilvēks pareizi uztver Dievišķo gaismu un jebkuru domu.
Kāpēc nāk ciešanas? – Lai iznīcinātu netīrību.
Eņģeļi saprot cilvēces ciešanu dziļo jēgu. Viņi zina, ka tajās slēpjas labums.
Vislielākajiem ģēnijiem nebija tie vislabākie apstākļi. Bet tie , kuriem bija labi apstākļi, ļoti maz ir izdarījuši. . Bēthovenam bija ļoti slikti apstākļi darbam. Ciešanas dod cilvēkam impulsu darbam. Uzvarēt grūtības un ciešanas, daudz smagākus apstākļus, bet to ir nepieciešams darīt.
Kristus uzvarēja tos un augšāmcēlās.
Kad nākotnē pabeigsiet savu attīstību, pateiksieties Dievam par visām nelaimēm dzīvē. No tām bija pats lielākais labums.
Ar ciešanu starpniecību cilvēks norūdās un iegūst pieredzi.