Beinsa Duno mantojums
DZĪVES JĒGA
Šajā rītā mēs ar savu mīļoto Skolotāju uzgājām augstā koniskā virsotnē virs ciema.
Sniegs bija mīksts, pūkains – pirmais ziemas sniegs.
Kad mēs uzkāpām virsotnē, saule jau parādījās virs grēdas. Viņa mīkstināja salto nakts gaisu. Kalnos iestājās gaišs apklusums. Tas bija viens no tiem mirkļiem, kad izveidojas apvienošanās un vienprātības brīnumainā noslēpumainība; kad Dižā Dzīvība aizskar dvēseles, samierina, nosvītro atšķirības. Vienotās Dzīvības zaigošana apņem, piepilda mūs.
Ziemas saule patīkami silda; tā glāsta ar mātes maigo roku.
Skolotājs sacīja: Man jautā, vai esmu gājis uz to pasauli. – Nē, negāju turp, bet dzīvoju tajā.
– Gāji pie Dieva?
– Nē, negāju, bet dzīvoju Viņā pētot Viņu visā: akmeņos, augos, dzīvniekos, ūdenī, gaisā, gaismā. Viņš ir visā dzīvajā. Redzu Viņu pašā mazākajā un pašā lielākajā. Priecājos un līksmoju, kad dzirdu Viņa kluso balsi.
Jūs gaidāt redzēt Dievu pēc nāves. Ja dzīvojat cilvēciski, arī kad nomirsiet, jūs tomēr būsiet uz zemes. Kāds saka: „Gribu redzēt Dievu”. – Vai redzat izpausto Dievišķo gaismu? Tā – eņģeļu izpaudums, Dieva.
Bet tagad strādājiet, lai varētu just viņa klātbūtni visur un vienmēr.
No rīta, kad saule aust, jūtiet Varenā klātbūtni.
Kad uzkāpjat kādā augstienē, lai ieraugāt tur Dievu.
Viss, kas ārpus jums un jūsos iekšā, parāda formas, caur kurām izpaužas Dižā Saprātīgā Sākotne.
Aiz manis, virs manis un man apkārt – Dievs.
Kamēr domā par Dievu, Viņš ir tavā priekšā. Pārstāsi par Viņu domāt, Viņš būs aiz tevis. Labāk kad Dievs ir tavā priekšā.
Pie vislielākajiem cilvēka pārbaudījumiem, ciešanām un grūtībām, Dievs parādās viņam vienā vai otrā formā un palīdz viņam.
Privilēģija cilvēkam ir būt saskarsmē ar akmeņiem, augiem, dzīvniekiem, gaisu, vēju un ar visu dabu. – Kāpēc? – Tāpēc, ka viss ir cēlies no Dieva. Kamēr cilvēks dzīvo Dievišķajā aplī, viņš redz Dievu visur un visā. Ja nonāks ārpus šī apļa, viņš nomaldīsies no ceļa.
Runājot par Dievu, es domāju Svēto, Reālo, kuru varat noprovēt visur.
Ja meklējat Viņu, noprovējat Viņu cilvēkā, un dzīvniekos, un augos, un gaisā un ūdenī.
Lai jebkurš, kuram jūs stāstat par Dievu, saprot, ka Dievu, par kuru jūs viņam runājat, jūs neesat saņēmis mantojumā no vectēva un vecmātes, bet jums ir varena pieredze, kura jums ir pateicoties savai iekšējai gaismai.
Dzīvot Dievā ir diža lieta, sajust visu radību dzīves, pat iekļūt skudras apziņā. Uz zemes jūs viņu nesaprotat, jums nav attieksmes pret to, bet augstākajā pasaulē, apziņas pasaulē jūs viņu saprotat.
Redzēt Dievu – tas nozīmē sasniegt dižo Mūžīgo Principu, kurš atjaunina, augšāmceļ, ienes gaismu un siltumu cilvēkā. Ja cilvēki uzskata par privilēģiju redzēt, sarunāties ar kādu slavenu filosofu vai poētu, cik daudz lielāka privilēģija ir iespēja redzēt Dievu.
Vai zināt ko nozīmē redzēt Dievu? – Tā ir dzīves jēga. Varena lieta ir kontakts ar šo augsto inteliģenci.
Dievu vispirms jūs atradīsiet mazās lietās – kristālos, ziedos, avotos, bet pēc tam lielās.
Eksistē cilvēki, kuriem nepatīk dzirdēt par Dievu. Bet paskatoties uz tādu cilvēku, jūs pamanīsiet, ka viņam kaut kā trūkst. Sakiet viņam: Jūs neizejat gaismā, tāpēc esat anēmiski un vāji. Nestāstiet viņam par Dievu. Pēc tam sakiet viņam: Jums ir nepieciešams svaigs gaiss. Elpojiet dziļi – pretējā gadījumā slimosiet. Citā reizē sakiet viņam: Jūsu asinis ir netīras, jums ir jāuzlabo ēdiens, citādi saslimsiet.
Cilvēki saprot Dievu kā abstrakciju, bet Viņš ir realitāte. Gaiss un gaisma – tie ir apstākļi, caur kuriem varat būt tiešās, brīvās attiecībās ar Dievu.