Beinsa Duno mantojums
CIEŠANU JĒGA
Daudzās pārrunās un sarunās Skolotājs aizskar jautājumu par ciešanām, atklājot to dziļo iekšējo jēgu.
Tajās dienās it sevišķi bija sajūtama nepieciešamība apgaismot šo jautājumu. Kad ciešanas tiks izprastas, cilvēkam vieglāk būs tās pārciest un pieņemt labumu, ko tās satur.
Skolotājs saka:
Ciešanas nav sods. Tās tiek dotas mācībai. Vārdam “sods”mēs dodam pavisam citu skaidrojumu. Sods nozīmē: “Saku, lai saprastu”.
Ja parādīsies pārbaudījums, nesamulstiet. Tajā ir slāpts kāds labums. Pēdējais parādīsies beigās, pēc tam, kad izturēsiet pārbaudījumu. Nepastipriniet apstākļus . Ziniet, ka labums, kuru gaida jūsu sirds un jūsu prāts, parādīsies īstā laikā.. Skatieties, nepalaidiet to garām.
Izvairieties no ciešanām, neizmantojiet tās.
Apustulis Pāvils saka: “Patreizējās ciešanas nevar līdzināties ar tiem dižajiem labumiem, ko tās nes”.
Bet psalmu dziesminieks saka: “Man kļuva labi, ka bēdājos”.
Caur ciešanām Mīlestība sagatavo apstāļus jauniem priekiem. Patreizējās ciešanas – noteikumi nākošajam priekam.
Ciešanas un bēdas - Dievišķā nūja, kura uzirdina augsni, lai tajā uzdīgtu tikumības sēklas. Kad cilvēks cieš , kļūst daudz labāks un daudz maigāks.
Apziņas pamošanās nenotiek mehāniski, bet pateicoties impulsiem, kuri nāk no ciešanām. Jo vairāk pretrunu cilvēkam, jo vairāk viņa iespējas augt.
Diži cilvēki izgājuši caur lielām ciešanām un pretrunām. Tas nenozīmē, ka viņiem bijušas tikai ciešanas . Viņi ir izgājuši arī caur tādiem priekiem, kādus parasti cilvēki neiepazīst.